Marvel’s Spider-Man Remastered apskats – apburošajai Ņujorkai ir vajadzīga palīdzīga roka

- - No Comments on Marvel’s Spider-Man Remastered apskats – apburošajai Ņujorkai ir vajadzīga palīdzīga roka

Klāt ir rudens, un tas nozīmē, ka ir pienācis arī zeltaino lapu laiks. Ticiet man uz vārda, kad es teikšu, ka uz pasaules ir tikai viena vieta, kas šajā laikā ir skaistāka par mūsu pašu zelta Siguldu – tā ir Ņujorka ar savu Centrālo parku! Zinu, ka Ņujorka izklausās nedaudz par tālu, taču, pateicoties tehnoloģijām, vizuāli mēs varam izbaudīt ļoti līdzīgu skatu arī savā darbistabā, jo beidzot ir iznākusi ilgi gaidītā spēle Marvel’s Spider-Man Remastered. Šoreiz PC versijā un ar tādām grafikām, kas liks atvērties pat vislielāko kritiķu mutēm!

Tiem, kas ar spēļu pasauli ir uz “Jūs”, visticamāk, radīsies jautājums par to, kāpēc nosaukumā parādās vārds “Remastered”. Atbilde ir pavisam vienkārša – šī spēle veikalu plauktos parādās jau trešo reizi. Pirmo reizi mēs to ieraudzījām 2018. gada septembrī, kad Zirnekļcilvēks vēl lēkāja pa “PlayStation 4” māju sienām, vēlāk, 2020. gada novembrī, “PlayStation 5” izrādīja Ņujorku ar vēl akcentētākām krāsām un akurātākām detaļām. Visbeidzot, pienāca arī PC kārta – 2022. gada 12. augusts bija datums, kas visiem bija jāatzīmē savos kalendāros. Pie tam, kopā ar NVIDIA esam palaiduši ļoti foršu akciju – ja no 7. septembra līdz 12. oktobrim iegādāsies kādu no GeForce RTX 30. sērijas videokartēm – dāvanā saņemsi €59,99 vērto Marvel’s Spider-Man Remastered.

Neliels komentārs par pašiem dzelžiem, kas man palīdzēja baudīt divas paralēlās Pītera dzīves uz urrā. Spēli testēju 4K izšķirtspējā uz maksimālajiem settingiem ar datoru, kas aprīkots ar GeForce RTX 3080 Ti videokarti, Core i7-12700KF procesoru un 32GB DDR5 operatīvo atmiņu. Ja arī tu esi grafikas gurmāns, kas spēlēm izmanto 4K displeju ar augstu refresh rate, tad šāds dators ir domāts tev. Tiem, kuriem budžets ir mazāks, nav jālej asaras, jo arī ar Ryzen 5 5600X un GeForce RTX 3070 grafisko karti aprīkots datorkomplekts Spider-Man Remastered spēli padarīs ļoti baudāmu uz labākajiem 2K jeb 1440p izšķirtspējas monitoriem. Ja vēlies ierakstīties trīsciparu budžetā, tad spēle pietiekoši labi darbosies Full HD izšķirtspējā ar Core i3-12100F un RTX 3050 komplektācijas datoru.

Marvel’s Spider-Man Remastered veiktspēja 1440P izšķirtspējā, augstā kvalitātē

Priekšvārds

“Marvel Spider-Man Remastered” nav vilktas paralēles ar nevienu konkrētu komiksu vai filmu par Zirnekļcilvēku, lai gan pašā spēlē varam atrast kaudzi iedvesmas avotu ar dažādām atsaucēm. Tā vietā spēle stāsta neatkarīgu stāstu par mums visiem zināmo, nu jau dzīves garšu sajutušo un nobriedušo Pīteru Pārkeru. Dzīvojot savu paralēlo dzīvi Zirnekļcilvēka ķermenī, Pīters jau daudzus gadus glābj Ņujorku un tās iedzīvotājus, pastāvīgi upurējot savu “īsto” dzīvi. Tieši tāpēc spēlē var labi novērot Pītera personīgo attiecību problēmas un ne tikai. Tāpat problēmas atradīsim viņa finansēs un draugu lokā. Neskatoties uz visiem sarežģījumiem, Pīters Pārkers spēlē tiek pasniegts ne tikai kā drosmīgs varonis, bet pavisam pretēji – kā viens no mums, kā parasts cilvēks, kas apmeklē restorānus, strādā ikdienišķu darbu un pieļauj kļūdas, nedomājot par to izrietošajām sekām.

Būšu godīgs – pēdējo reizi kādai no Zirnekļcilvēka triloģijas spēlēm es pieskāros pagājušajā desmitgadē, tāpēc nācās no jauna mācīties visas kontroles. Te palīdzīgu roku sniedz izstrādātāju māksla izskaidrot spēli caur onboarding, kas Insomniac Games studijai ir izdevies lieliski. Arī vizuāli radītais intro stāsts liks pavērties mutēm pat lielākajiem spēļu un VFX māksliniekiem. Turklāt, mācīties spēles kontroles pilnīgi no jauna, kā tas bija manā gadījumā, ir ļoti ērti – uzreiz kā parādās kāda jauna kustība, spēle sastingst un atsākās tikai tad, kad prasītā taustiņu un pogu kombinācija tiek nospiesta. Tas ir labs veids, kā ļaut nedaudz ieelpot, lai novērtētu uzdevuma situāciju un to, kā jaunā kombinācija ļaus pārvarēt šķērsli.

Spēles stāsts sākas ar vizuāli ļoti skaistu intro sižetu no Pītera istabas, kas vēlāk pārtop par spēles pirmo uzdevumu – aizturēt Vilsonu Fisku, vienu no Ņujorkas noziedznieku bosiem, kurš plašākām Ņujorkas noziedzīgajām aprindām pazīstams kā Kingpin. Tiek minēts tas, ka Zirnekļcilvēkam būs lielas nepatikšanas, jo Ņujorka bez viņa tiks satricināta. Tas arī lēniem soļiem sāk piepildīties, pilsētā risinoties notikumiem, kas apdraud visu iedzīvotāju drošību. Atgriežoties pie Zirnekļcilvēka – pats tēls ir ļoti piezemēts (labā nozīmē), kamēr citi pasaules supervaroņi ir iesaistīti kādā cīņā starp galaktikām un piecām saules sistēmām, Pīters glābj cilvēkus, ko viņš akcentē kā savu prioritāti. Pīters izvēlas palīdzēt savas pilsētas iedzīvotājiem, lai tie justos droši, nereti romantisku vakaru un rēķinu nomaksāšanu aizstājot ar īsta varoņa rīcību.

Gameplay kodols kopš spēles izlaišanas iekš “PlayStation 4” ir saglabājies praktiski nemainīgs. Spēlē joprojām esi tas pats Zirnekļcilvēks, kuram zirnekļtīkls ir labākais draugs un kurš paralēli prot izdzīvot divas krasi atšķirīgas dzīves. Vienu, kurā hobijs ir palīdzēt Ņujorkas iedzīvotājiem, izrēķinoties ar sliktajiem zēniem, un otru, kurā Pīters palīdz tantiņām uznest produktus uz pēdējo stāvu. Ja šī būs tava pirmā reize, piesēžoties pie kādas no Zirnekļcilvēka spēlēm, tad tu noteikti esi pareizajā vietā.

Ņujorka

To izpētīt no augšas ir ārkārtīgi patīkami. Tik patīkami, ka dažreiz tu priekšroku dod ceļošanai pa Manhetenas ielām un pat nesteidzies izpildīt nākošo misiju. Runājot par kustībām, Zirnekļcilvēka akrobātika šķiet tik īsta, ka to varētu salīdzināt ar pasaules labākajiem parkūristiem vai akrobātiem. Tāpat jāpiemin Zirnekļcilvēka cīņas stils, kas ir daudz vieglāks un veiklāks, ja salīdzinām to ar, piemēram, Betmenu. Cīņas laukā palīdz arī apkārtējā vide – miskastes, pudeles, kas ir raksturīgas Ņujorkas nomalēm. To spēlē var izmantot kā ieroci un sakaut vairākus pretiniekus vienlaicīgi. Atcerēsimies arī to, ka Pīters ir kaislīgs komiksu eksperts un izgudrotājs – šīs Zirnekļcilvēka spējas būs jāizmanto dažādās Ņujorkas vietās. Patiesībā visas Zirnekļcilvēka spējas iet roku rokā, lai tēlu varētu izjust pilnībā.

Starp citu, vai atceries, kā mēs sākām šo rakstu un slavinājām to, kā izskatās zeltainās lapas Centrālparkā? Ar to mūsu komplimenti tiem cilvēkiem, kas veidoja pašu Ņujorkas tēlu, vēl nebeidzas. Ir grūti iedomāties kādu citu spēli, kurā kustība pa pilsētu jūtas tik labi. Šeit gan ieteikums no mūsu puses – klaviatūrai sarkanā gaisma, bet spēļu kontrolierim zaļā. Atbrīvot Ņujorku no sliktajiem zēniem vai vienkārši apskatīties, kas jauns Chinatownā – to noteikti būs daudz ērtāk izdarīt ar kontrolieri.

Ar laiku vērtīgo priekšmetu vākšana var kļūt nedaudz garlaicīga un ieraut nelielā rutīnā, bet tieši tie ir brīži, kad ieteiktu izlaist savus zirnekļu tīklus un uzskriet Empire State Building. Kas gan ir vēl labāks par saulrieta vērošanu no šīs ēkas pašas smailes?

Labi, jau labi – mēs zinām – mūsu slavinātais Centrālparks. Bet vai ziniet, ar ko vēl šī vieta ir iekarojusi mūsu sirdis? Jā, tieši tā! Ar cilvēkiem un to šķietami īstajām sarunām. Ejot garām cilvēkiem kā Zirnekļcilvēks, tu dzirdēsi dažādus komentārus – gan “trashtalku”, gan arī komplimentus. Spēle ir ļoti augusi ne tikai vizuālā, bet arī audio ziņā.

Ja atgriežamies pie priekšmetu vākšanas, tad varu atzīt, ka izstrādātājiem ir lieliski izdevies izveidot kustības maksimāli tuvu realitātei – Zirnekļcilvēks ir lokanāks kā tavs jogas skolotājs, veiklāks kā vislabākā mājsaimniece un ātrāks kā pasaules labākie sprinteri.

Mini-games

Spēlē ir arī pāris “mini-games”, kuras izpildīt ir diez gan viegli, lai gan daži cilvēki interneta vidē tās kritizē, sakot: „Mēs šeit ieradāmies spēlēt spēli, nevis risināt mīklas.” Mans komentārs par šo – mīklas patiešām ir zīdaiņa līmenī, taču, ja tās pildās grūti, tad spēles izstrādātājs ir nācis palīgā, ieviešot “Skip” pogu.

Telefonsarunas

Lielu lomu spēles stāstā iegūst arī nebeidzamās telefonsarunas. Telefons iezvanās brīžos, kad ir parādījies kāds uzdevums. Telefonsarunās visbiežāk tiek apspriestas uzdevuma detaļas, kā arī Pīters tiek informēts par situācīju Ņujorkas ielās.

Fotorīks

Gribētos jau teikt, ka foto režīms ir ļoti labi noslīpēts no spēles izdevēju puses. Kā tas strādā? Pavisam vienkārši – kad spēle ir iepauzēta, izvēlnē redzama opcija “foto režīms”, kurā var iepazīties ar vairākiem atsevišķiem režīmiem. Piemēram, apgaismojums vai kamera, kas ļauj virtuālajiem fotogrāfiem uzņemt gan selfijus, gan arī bildes no “trešās personas” pozīcijas. Protams, netrūkst arī filtri un ierāmēšanas iespējas, ko noteikti spēs atzīt radošas personības.

Spēles asais sižets

Tur, kur daudz ļaunuma, tur neiztrūkst arī cīņu. Protams, lai izdzīvotu skarbajās Ņujorkas ielās, ir vajadzīga gan māksla aizsargāties, gan arī prasme uzbrukt īstajā mirklī. Varu teikt tikai vienu – variāciju abos šajos lauciņos Zirnekļcilvēkam netrūkst. Grūtību pakāpes ir viļņveidīgas – dažreiz cīņa šķiet samērā vienkārša, taču dažreiz pārsteidzoši izaicinoša. Tās darbības, ar kurām sanāks sastapties visbiežāk, ir dažādas tuvcīņas, tīkla izmantošana, kura funkcija ir apdullināt un “sasaldēt” ienaidnieku, kā arī priekšmetu satvēršana ar tīklu un to raidīšana ienaidnieku virzienā. Ar laiku paverās iespēja atbloķēt papildu kustības, lai paplašinātu savu spēju komplektu. Kā jau iepriekš minēju, tad pats Zirnekļcilvēks ir ne tikai veikls un lokans, kad ir jālido pa Ņujorkas ielām, bet arī cīņu kadros – vizuāli sanāk ļoti dabiski izvairīties no pretinieku lodēm, raķetēm vai dūrēm. Tāpat arī spēcīgās kājas palīdz Zirnekļcilvēkam lēkt virs noziedznieku galvām, un mēs paši zinām, ka gaisa uzbrukumi ir visbīstamākie, un tieši tāpēc ir ļoti jautri atbloķēt iepriekšminētās papildu kustības.

Ja runājam par ļaundariem, tad nekas nepārsteidz. Taktika kā atņemt Zirnekļcilvēka dzīvību ir pavisam vienkārša, teikšu tautas valodā – ļaunie ņem uz masu. Ienaidnieku ir skaitliski daudz, un tie uzbrūk gan ar šaujamieročiem, gan arī dūrēm – tas atšķiras no grūtības pakāpes.

Atgriežoties pie Pītera. Cīnoties ar noziedzību un atrodot kolekcionējamus priekšmetus, tiek pelnīti coini jeb monētas. Šīs monētas var izmantot, lai aktivizētu jaunas spējas. Spējas ļoti noder brīžos, kad grūtības pakāpe pieaug un tikt galā ar slikto noziedznieku galvenajiem bosiem kļūst arvien grūtāk. Tāpat spēles telpa ir labi pārredzama tieši saspringtajos cīņas brīžos, taču dažreiz kamera pati aizmirst par savu eksistenci un rāda Zirnekļcilvēku nepareizi vai arī saspiesti, taču kopumā kameras darbu vērtēju teicami!

Pītera Pārkera seja

Noteikti viena no visapspriestākajām tēmām saistībā ar šo spēli ir Pītera sejas vizuālās pārmaiņas. Viskvēlākajos fanos sejas vaibstu izmaiņas atstāja pat tik dziļas pēdas, ka neviens nespēja apturēt viņus no draudu ziņu nosūtīšanas spēļu studijas Insomniac, kā arī modeļa Bena Džordana virzienā. Protams, ka cilvēki ar laiku pierada un visu Zirnekļcilvēka kopienu nomierināja balss aktiera Jurija Loventāla teiktais: “Es zinu, ka cilvēki kaut ko ļoti iemīlot, prasīs to nekad nemainīt, jo tas ir pieradums…un tas ir ļoti labi saprotams! Ir daudzi cilvēki, kuriem šie oriģinālie vaibsti vienmēr patiks vislabāk, taču es domāju, ka iemesli, kāpēc izstrādātājs izdarīja tā, kā izdarīja, ir pamatoti, un turpmāk spēle tikai gūs no tā labumu..

Gribu palīdzēt Pīteram cīņā ar Ņujorkas noziedzniekiem! Cik grūti tas ir?

Par grūtības līmeņiem. Pati spēle ir vidēji grūta. Man dažreiz uzdevumus nācās pildīt atkārtoti pat spēlējot vidējas grūtības pakāpē. Patika tas, ka nav nepārtraukti tikai jāspiež visas pogas n-tās stundas no vietas, taču tajā pašā laikā atzīstu, ka nedrīkst pārāk ilgi atpūsties. Pašu spēli var iziet aptuveni 45-50 stundās. Tas kādam var šķist kā trūkums, bet citam arī pluss. Stundas sakrājas, jo Ņujorkas atvērtā pasaule tiešām ir paliela, un pastāv arī daudz sekundāro uzdevumu, kā policijas torņu labošana, noziedznieku ķeršana, Pītera vidusskolas mugursomu meklēšana u.tml.

Pēcvārds

Teikšu godīgi, ka neesmu liels komiksu spēļu cienītājs, taču spēle ir izveidota teicami. Balss aktieri fonā ir veikuši lielisku darbu. Arī muzikālais pavadījums šeit ir diezgan labs. Visticamāk, ka kaujas laukā tam reti pievērsīsiet uzmanību, taču kā fona mūzika tā izpilda savu uzdevumu. Tāpat arī viss, kas ir vizuāli redzams (drēbes, sejas, aksesuāri u.c.), ir labākais, ko šobrīd var iegūt. Kopumā spēle izskatās un izklausās lieliski. Spēle ļauj izdzīvot savu bērnības sapni par ceļojumu uz Ņujorku, jo var aplidot katru pilsētas stūrīti.

Mans kopējais vērtējums – 9 balles. Paldies spēļu izstrādātājiem par darbu! Atgādinu par Dateks un NVIDIA kopīgo akciju, kuras ietvaros pērkot kādu no GeForce RTX 30. sērijas videokartēm dāvanā saņemsi Marvel’s Spider-Man Remastered.

Dalīties ar rakstu: