AMD Ryzen spožums un posts

Tuesday, 2018. gada 7. August

Brīdinu, ka šis raksts nebūs par procesoru veiktspējas testiem, kur skaitīsim un salīdzināsim virtuālos papagaiļus, taču no sava veida divkaujas starp Intel un AMD neizbēgsim tā vai tā. Uzsvars vairāk būs uz Dateks.lv kā pieredzējuša datortehnikas tirgotāja, stacionāro datoru būvētāja, kā arī garantijas un pēcgarantijas servisa nodrošinātāja pieredzi darbā ar dažādām stacionāro datoru platformām, ar tām saistītajām niansēm un atgadījumiem, ko ikdienā esam novērojuši un piedzīvojuši.

Priekšvārds

Pirms ķeros vērsim pie ragiem, nedaudz ieskicēšu AMD kompānijas pēdējo 2-3 gadu vēsturi, kas palīdzēs labāk saprast to, kas vispār noticis zili-sarkanajā CPU pasaulē.

Kopš 2016. gada nogales kompānija Advanced Micro Devices, kas tautā plašāk pazīstama kā AMD, piedzīvo ļoti strauju augšupeju. Aug kompānijas apgrozījums, peļņa un akciju cenas biržā. Tam visam par galveno iemeslu kļuva AMD Zen mikroarhitektūra, kuru laikā no 2012. līdz 2015. gadam izstrādāja slavenais mikroprocesoru inženieris un leģendāro AMD Athlon 64 un Apple A4/A5 procesoru radītājs Džims Kellers, kurš pēc Zen pabeigšanas darbu AMD pameta, pēcāk pievienojās Tesla komandai, bet pirms dažiem mēnešiem kļuva par Intel viceprezidentu. Protams, arī apsviedīgā uzņēmuma vadītāja Lisa Su un kompānijas sekmīgā un gana agresīvā mārketinga stratēģija ir devusi nozīmīgu artavu izaugsmē, bet ko gan dotu spēcīgi cilvēki un laba reklāma, ja pats produkts nebūtu konkurētspējīgs… 🙂

Par Zen arhitektūru un tieši Ryzen galddatoru procesoriem runājot, beidzot pēc ilgu gadu stagnācijas un neveiksmīgajiem buldozeriem, jeb FX sērijas procesoriem (kurus man nezināmu iemeslu dēļ laiku pa laikam kāds pamanās pasūtīt arī 2018. gadā), AMD ir radījuši produktu, kas pastiepjoties uz pirkstgaliem spēj aizsniegt pat Intel jaunāko procesoru veiktspējas līmeni, ko apliecināja manis veiktie testi 2017. gada martā, kuros salīdzināju Ryzen 7 1700X un Intel Core i7-7700K procesorus arī pie vienādiem kaujas apstākļiem (4C/8T režīmā pie fiksētas 4.0 GHz frekvences).

Šie notikumi kalpoja kā spalgs trauksmes zvans un lika pamosties teju monopola pozīcijās esošajam Intel, kas steigā centās glābt ugunsgrēku, izlaižot Kaby Lake-X Core i5-7640X un Core i7-7740X procesorus, kuri man nesaprotamu iemeslu dēļ tika realizēti uz dārgās Intel LGA2066 HEDT platformas, tā vietā lai darbotos uz Z270 platēm. Likumsakarīgi, ka tie piedzīvoja īstu fiasko un šī gada maijā, mazāk kā gadu pēc relīzes Intel tos noņēma no trases pavisam.

Silīcija Ielejas gigantam bija jārīkojas ātri, jo kompānijas ieņēmumi un tirgus pozīcijas samazinājās negaidīti strauji. Neiztika arī bez darbinieku atlaišanas, līdz visbeidzot 2017. gada oktobrī klajā nāca Coffee Lake arhitektūras procesori, kuri pirmoreiz kopš “Core i” klasifikācijas ieviešanas 2010. gadā piedzīvoja izmaiņas kodolu konfigurācijā – Core i3, i5 un i7 katrs ieguva par diviem kodoliem vairāk kā to priekšteči. Tas arī bija pirmais gadījums pēc 4. paaudzes Haswell CPU relīzes, kad varēja novērot vismaz 10% uzlabojumu veiktspējā pret iepriekšējo paaudzi. Šoreiz gan tas izdevās kodolu skaita pieauguma dēļ, jo IPC (instructions per cycle) rādītāji starp Skylake, Kaby Lake un Coffee Lake ir identiski.

Taču vēl aizvien mainstream segmentā Intel īsti nav ko likt pretī 8-kodolu Ryzen 7 procesoriem, tāpēc AMD joprojām klājas ļoti labi – tirgus pozīcijas uzlabojas un ik ceturksni uzņēmums ziņo par kārtējo pārspēto ieņēmumu rekordu.

Šobrīd ļoti aktīvi internetā baumo par Intel 9000. sērijas procesoriem, un tā vien šķiet, ka jau līdz šī gada beigām no zilās nometnes varētu sagaidīt 8-core/16-thread procesoru Core i9-9900K izskatā, kura darbināšanai, iespējams, būs vajadzīga jauna Z390 čipseta plate, bet tikpat reāls ir variants, ka 9000. procesori būs saderīgi ar jau pārdošanā esošajiem Z370 dēļiem, veicot BIOS atjaunināšanu ar vecāka CPU palīdzību. Par šo es noteikti vēl uzrakstīšu, taču tagad laiks ķerties pie pieredzes izklāstīšanas un novērojumiem, ko pusotra gada laikā esam ieguvuši, ikdienā komplektējot gan AMD, gan Intel sistēmas un tirgojot to komponentes.

 

Praktiskā pieredze ar Ryzen

Pamatplates un procesoru saderība, BIOS

AMD jau no pašiem pirmsākumiem ir centusies būt maciņam draudzīga kompānija, jo čipseti un ligzdas netiek mainītas līdz ar katru jaunu procesoru sēriju, kā to 90% gadījumos dara Intel. Tas nozīmē, ka nopērkot nu jau vienu paaudzi novecojušo AMD X370 (arī B350 vai A320) pamatplati, kura iznāca reizē ar pirmajiem Ryzen 1000. sērijas procesoriem, tā būs saderīga ar 2000. sērijas Zen+ CPU, kas iznāca šogad. Ļoti iespējams, ka uz tām varēs uzstādīt pat Zen 2 procesorus, kuri tiek veidoti 7 nm tehnoloģiskajā procesā un dienasgaismu varētu ieraudzīt jau nākamgad. Forši, vai ne?

Taču tam visam ir viens būtisks BET. Tā kā X370 vai jebkurš cits iepriekš minētais AM4 čipsets un ar to aprīkotās pamatplates saražotas vēl pirms 2000. sērijas Ryzen, tad, lai jaunais procesors uz šādas plates darbotos, ir nepieciešams atjaunināt plates aparātprogrammu, jeb firmware, ko vairāk pazīstam ar vārdu BIOS. Process nav sarežģīts, bet, lai to veiktu, ir nepieciešams vecāks AM4 procesors no pirmās paaudzes, savādāk sistēmu nav iespējams pat startēt. Ja no Dateks.lv esi pasūtījis stacionārā datora komplektu ar šādu plates un procesora kombināciju, tad par to vari neraizēties – mums servisā šādiem gadījumiem ir atlikts AMD A6-9500 APU – viens no vecākajiem un lētākajiem AM4 procesoriem, kurus visām AM4 platēm būtu jāatbalsta no pašas pirmās BIOS versijas.

Lielākas problēmas var rasties tiem entuziastiem, kas pasūtītas komponentes pieraduši sakomplektēt savām rokām. Esam piedzīvojuši šādus gadījumus, kad klients nopircis 2000. sērijas procesoru kopā ar vecāku pamatplati un sūdzas, ka tas nedarbojas, jo ir bojāts procesors/plate/RAM vai jebkas cits, lai gan realitāte vienkārši rūpnīcā “iešūtā” BIOS versija ir par vecu un neprot atpazīt procesoru. Pašlaik šādus gadījumus jau laicīgi cenšamies piefiksēt un plates BIOS atjaunināt pirms preces nosūtīšanas. Tomēr, ja šādu kombināciju esi iegādājies un kaut kas nestrādā, tad pirms sākt raustīt procesoru un atmiņu, labāk sazināties ar mums. Ar BIOS atjaunināšanu par nelielu, bet godīgu samaksu palīdzam arī tiem, kas komponentes iegādājušies citur.

Ļoti mulsinošs ir fakts, ka uz vairākiem A320/B350/X370 sistēmplašu iepakojumiem kaut kad 2018. gada pirmajos mēnešos sāka parādīties uzlīme ar tekstu “AMD Ryzen Desktop 2000 Ready”, pēc kā var noprast tikai vienu – šī plate ir gatava atbalstīt 2000. sērijas procesoru out-of-box bez BIOS atjaunināšanas. Praksē esam pārliecinājušies, ka vairums no šiem modeļiem patiešām nodrošina 2000. sērijas Ryzen APU procesoru – Ryzen 5 2400G un Ryzen 3 2200G darbību, bet ievietojot šādā platē kādu no Pinnacle Ridge CPU, kuri arī ir Ryzen 2000. sērijas desktop pārstāvji, tie nedarbojas un nekas cits neatliek kā ķerties pie mūsu glābšanas salmiņa AMD A6-9500 izskatā. Manuprāt tā ir maldināšana.

Sausais atlikums – AMD ir malači, ka ļauj jaunus CPU likt uz vecākām platēm. taču to izdarīt nav tik vienkārši, izņemot situāciju, kad tev plauktā nejauši stāv pirmā metiena AM4 procesors un par BIOS atjaunināšanas nepieciešamību vispār esi informēts. Pavisam noteikti līdzīga situācija būs ar X399 platformu un otrās paaudzes AMD Threadripper procesoriem, kuri tirgū nonāks jau šomēnes ar monstrālo 2990WX (32 cores, 64 threads, 64MB Cache, 250W TDP) priekšgalā. Būtu bēdīgi, ja tikai BIOS update funkcijas nodrošināšanai nāktos meklēt vai pirkt gandrīz 500 EUR (lētākā Threadripper CPU cena) vērtu procesoru. Par laimi tas šoreiz izpaliks, jo teju visām X399 platēm ir BIOS Flashback funkcija, kas nodrošina BIOS atjaunināšanu caur USB zibatmiņu pat bez ievietota procesora un RAM!

Šajā aspektā rezultāts cīņā starp Intel un AMD ir neizšķirts. Plusiņš AMD par jaunu procesoru atbalstu uz vecākām platēm, bet mīnuss par sarežģījumiem, kas rodas lai to realizētu. Intel gadījumā viss ir vienkārši – iznāca jauns procesors? Pērc jaunu plati! Dārgi, bet komfortabli – iespraud un lieto, nelauzot galvu par to, kur sameklēt vecu Celeron BIOS atjaunināšanai.

Operatīvās atmiņas atbalsts

Jāsaka kā ir – operatīvā atmiņa (RAM) bija un joprojām ir ļoti sāpīgs temats ikdienā saskaroties ap AMD Ryzen sistēmām. 2017. gadā, kad pirmie Ryzen 7 procesori un plates bija tikko iznākušas, slikto atmiņas saderību varēja norakstīt uz pavisam jauno un vēl zaļo Zen platformu. Kopš tā ir pagājis pusotrs gads, bet problēmas joprojām pastāv, turklāt tās novērojamas arī uz jaunajām X470 un B450 pamatplatēm kopā ar jaunajiem Zen+ procesoriem.

Sākotnēji AMD problēmu novēla uz mātesplašu ražotājiem, kas ir diezgan absurdi, jo ASUS, Gigabyte, MSI un jebkurš cits brends tieši no paša AMD saņem BIOS pirmkodu, jeb AGESA (AMD Generic Encapsulated Software Architecture) implementēšanai savos BIOS interfeisos. Turklāt pats atmiņas kontrolieris gan AMD, gan Intel sistēmām jau pēdējos 10 gadus neatrodas uz plates, bet ir iebūvēts procesorā. Ar AGESA 1.0.0.6 versiju AMD solīja uzlabot operatīvās atmiņas saderību un darbību. Iespējams kaut ko arī uzlaboja, taču pieredze mūsu servisā liecina, ka pat pēc jaunākās BIOS versijas uzstādīšanas vidēji 1 no 5 AMD Ryzen sistēmām ar pirmo neizdodas ieslēgt tieši atmiņas nesaderības dēļ. Turklāt tas novērojams ar praktiski jebkura ražotāja visdažādākajām atmiņām.

Kā izpaužas atmiņas nesaderība? Visbiežākais scenārijs ir tāds, ka dators vienkārši neieslēdzas – melns ekrāns un POST (Power-on self-test) signāla nav, kam reizēm pievienojas arī tipiskie pīkstieni. Retākos gadījumos ir tā, ka sistēma, kurā uzstādīts RAM ar 3000 MHz frekvenci, palaižas, bet tikai 2133 vai 2400 MHz režīmā. Pēc XMP profila ieslēgšanas, kas aktivizē atmiņas nominālo (rated) darba frekvenci, dators atkal pārstāj startēties, līdz pēc trim neveiksmīgiem mēģinājumiem sistēma palaižas ar noklusējuma iestatījumiem un zemāko atmiņas frekvenci.

Kā rīkoties šādā situācijā, kad sistēma nestartējas? Ja tiek izmantots komplekts ar 2 vai 4 atmiņas moduļiem (kit of 2 vai kit of 4), tad vispirms jāmēģina startēt sistēmu tikai ar vienu RAM plāksni. Ja ar pirmo neaiziet, liekam nākamo, jo pastāv pavisam neliela varbūtība, ka kāds no iegādātajiem RAM moduļiem tomēr ir defektīvs. Ja ar nevienu no moduļiem sistēma neieslēdzas, ņemam jebkura cita modeļa DDR4 operatīvo atmiņu, vēlams ar maksimāli zemu frekvenci (ideāli, ja 2133 MHz). Ja ar šo citu atmiņu viss darbojas, vispirms no plates ražotāja mājaslapas lejupielādējam un uzstādām jaunāko BIOS versiju ar cerību, ka tas varētu uzlabot operatīvās atmiņas atbalstu. Pēc BIOS atjaunināšanas pārstartējam sistēmu un pārbaudām, vai tā joprojām darbojas ar rezerves atmiņu. Ja viss veiksmīgi, mēģinām iedarbināt sistēmu ar sākotnējo atmiņu, arī šoreiz sākot tikai ar vienu plāksni. Ja darbojas, pievienojam pārējos moduļus (vēlams pa vienam) un mēģinām vēlreiz. Ja viss notiek – forši, ja nē – drošības labad liekam ar Ryzen nesaderīgo atmiņu Intel platē, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir Ryzen sistēmas, nevis pašas atmiņas defekts. Pieredze liecina, ka vairāk kā 95% gadījumos RAM ir vesels un problēma tiešām ir AMD un konkrētās atmiņas (ne)saderībā. Lieki piebilst, ka pa šo laiku varētu salikt trīs vidēji sarežģītas uzbūves Intel sistēmas…

Kā izvairīties no šādām situācijām? Gandrīz visi ražotāji savās mājaslapās piedāvā sarakstus ar saderīgajām atmiņām – pie plates modeļa jāmeklē lapa vai dokuments ar nosaukumu Memory Support List vai QVL (Qualified Vendors List). Pēc pieredzes gan brīdinu, ka tur parasti ir ļoti maz atmiņu un saraksti praktiski netiek papildināti – kādi nu RAM modeļi testēšanas brīdī ražotājam bija pieejami, tos arī ir atzīmējuši. Dabā ir ļoti daudz atmiņas modeļu, kuras nebūs atrodamas šajos dokumentos, bet uz konkrētās plates strādās nevainojami. Diemžēl gandrīz tikpat daudz ir tādu, kas var nestrādāt. Vēl viens drošs (bet ne par visiem 100%) variants ir G.SKILL Fortis un Flare X sērijas atmiņas, kurām ražotājs sola īpaši labu saderību ar AMD sistēmām.

Ja esi pasūtījis gatavu Ryzen datorkomplektu no Dateks.lv un tā komplektēšanas laikā mūsu tehniķim gadās šādi piedzīvojumi, tad ļaunākais, kas var notikt – datoru saņemsi par dienu vēlāk, kamēr uzmeklēsim un no noliktavas atvedīsim citu, saderīgu modeli ar līdzvērtīgiem parametriem, iepriekš informējot par izmaiņām. Ja tomēr sistēmu esi nolēmis komplektēt pats, visu iegādājies, salicis, bet tā nedarbojas un pa rokai nav citas atmiņas, tad liec vien plati, CPU un RAM maisiņā un joz uz Zemitāna ielu 9, kur Dateks serviss to visu pārbaudīs.

Jāatzīst, ka Ryzen platforma joprojām ir tālu no brieduma. Ja veiktspējas ziņā ir sperts liels solis uz priekšu, tad sistēmas stabilitātes un dzelžu saderības ziņā vēl tāls ceļš ejams. Intel nometnē pāreja uz DDR4 pagāja nemanot – Skylake sistēmām praktiski nebija nekādu problēmu ar RAM darbību. Neatminos, ka pēdējo 10 gadu laikā, kopš cītīgi sekoju līdzi dzelžiem un PC nozarei, Intel dārziņā būtu redzēts kaut kas līdzīgs Ryzen atmiņas problēmām. Atmiņas atbalsta aspektā pārliecinoša uzvara Intel. Pusotra gada laikā uz Ryzen dzelžiem iztērētā servisa tehniķu laika un nervu šūnu apjoms, visticamāk, pārspēj 5 gadu laikā piedzīvoto uz visiem Intel platformas datoriem kopā, kuru īpatsvars laikā no 2013. līdz 2017. gadam Dateks.lv bija 88% pret 12% Intel labā, kamēr 2018. gada pirmajos 6 mēnešos proporcija ir nedaudz izlīdzinājusies, taču joprojām 77%  no visiem pārdotajiem procesoriem ir tieši Intel.

Secinājumi

Ryzen procesori ir gana ātri un konkurētspējīgi, turklāt tie ir palīdzējuši AMD izlīst no grāvja, uzlabot finansiālo stāvokli, atjaunot konkurenci tirgū un beidzot dot patērētājiem izvēles iespējas. Tieši konkurences trūkums CPU industrijā bija iemesls ilgstošajai stagnācijai, jo Intel varēja justies (pārāk) atbrīvoti, līdz ar to tehnoloģiskā attīstība bija praktiski apstājusies. Rezultātā lejupslīdi piedzīvoja viss globālais PC tirgus, jo lietotājiem vairs nebija iemesla ik pēc 2-3 gadiem mainīt savu datoru, neskatoties uz to, ka teju ik gadu Intel izlaida “jaunu” procesoru līniju, bet tas neko neveicināja, ja jaudas uzlabojums bija vidēji 5 procenti.

Taču 2017. gadā viss mainījās, jo pateicoties AMD Ryzen veiksmes stāstam Intel divu gadu laikā būs dubultojis kodolu skaitu mainstream platformā – ja Core i7-7700K bija 4 kodolu procesors ar HyperThreading (8 loģiskie kodoli), tad šobrīd populārais Core i7-8700K jau ir pilnvērtīgs 6 kodolu un 12 plūsmu CPU. Jau šī gada oktobrī dienasgaismu varētu sagaidīt arī Coffee Lake-S Refresh procesori Core i7-9700K (8 cores / 8 threads) un Core i9-9900K, kurš darbosies 8 core / 16 thread režīmā, gluži kā tiešais konkurents Ryzen 7 no AMD nometnes. Tas, pateicoties nedaudz labākam IPC, augstākām takts frekvencēm un labāku OC potenciālu varētu ļaut Intel atkal palielināt savu tirgus daļu un maka biezumu.

Kā vēsta sens latviešu sakāmvārds – nav maizes bez garozas. Tā tas diemžēl ir arī AMD Ryzen gadījumā. Lai gan procesori ir tiešām jaudīgi, energoefektīvi, konkurē ar Intel veiktspējas ziņā un ir pat izdevīgāki pēc kritērija cena/veiktspēja, pati AM4 platforma pusotru gadu pēc iznākšanas vēl ir visnotaļ jēla un nestabila. Lai piedabūtu strādāt procesoru, var paiet stundas un pat nākties meklēt palīdzību. Tāpat ir liels risks, ka izvēlētā atmiņa vienkārši “nedraudzēsies” ar Ryzen. Rezultātā izvēloties Ryzen sistēmu ir liels risks zaudēt laiku, naudu un nervus, viesoties pie pārdevēja (nedod dies’ viss salasīts pa vairākiem veikaliem) un klāstīt savas problēmas, meklēt to cēloņus un risinājumus. Tas protams atkrīt divās situācijās: 1) ja Ryzen dators tiek pasūtīts no Dateks.lv, jo visas iespējamās šaizes risinām mēs, bet klients saņem 100% funkcionālu datorsistēmu; 2) ja izlem par labu Intel sistēmai.

Pastāsti draugiemPastāsti draugiem Pievieno TwitterimPievieno twitterim
Autors: Toms  |  Tagi: , , ,   |   Tēma: Jaunumi  |   Pievieno komentāru