10 noderīgas bezmaksas programmas Windows vidē

Wednesday, 2014. gada 19. March

Ar šo rakstu centīsimies sniegt vērtīgus padomus visiem, kas vēlas dzīvot saskaņā ar likumu, lietojot tikai un vienīgi legālu programmatūru. Parasti valda uzskats, ka visu bezmaksas programmatūru lielākais mīnuss ir funkcionalitātes trūkums salīdzinājumā ar pazīstamo brendu maksas produktiem. Izmēģināsim šo mītu apgāzt.

Vispirms jau vajadzētu sākt ar legālu operētājsistēmu. Šobrīd iegādājoties jaunu portatīvo datoru, vairums modeļu jau no rūpnīcas aprīkoti ar Windows 7 vai Windows 8 operētājsistēmu. Tomēr, ja Jūsu noskatītajam modelim ir tikai Linux vai DOS, nevajag bēdāties. Iegādājoties Windows 7 vai Windows 8 kopā ar datoru, OEM licence izmaksās ne vairāk kā 90€. Turklāt dateks.lv piedāvā bezmaksas operētājsistēmas uzstādīšanas pakalpojumu, kurā ietilpst arī visu nepieciešamo draiveru instalācija! Savukārt gadījumā, ja dators jums jau ir sarūpēts, bet legāla Windows vēl nav, rekomendējam iegādāties GGK, jeb Get Genuine Kit produktu. Šī licencēšanas veida nosacījumi ļauj iegūt legālu Windows arī iepriekš iegādātam datoram.

Pieņemsim, ka pie legāla Windows esam tikuši un tas jau veiksmīgi darbojas uz Jūsu datora. Ķersimies klāt pie programmatūras.

Lai droši lietotu datoru, neapdraudot sevi un savus personas datus, kā pirmo pēc operētājsistēmas uzstādīšanas vajadzētu instalēt pretvīrusu programmatūru. Mans personīgais favorīts ir Avast Free Antivirus. Tā galvenie plusi ir augstais vīrusu atpazīšanas rādītājs (detection rate), kā arī WWW / e-pasta / P2P servisu reāllaika aizsardzības rīki. Ļoti laba funkcija ir pārlūku (Chrome un Firefox) aizsardzības spraudnis, kas informē lietotāju par jebkuras apmeklētās saites drošības reitingu un bloķē piekļuvi kaitēkļus saturošām weblapām. Un visbeidzot – Avast, atšķirībā no citiem bezmaksas antivīrusiem neizceļas ar uzbāzīgām reklāmām un uznirstošajiem logiem (pop-up).

Kā nākamais noteikti būtu vajadzīgs labs failu arhivators, kas draudzētos ar visiem populārākajiem kompresijas formātiem (.zip, .rar, .7z, .sfx u.c.). Šim nolūkam izcils risinājums ir 7-Zip, turklāt tas pakļauts GNU LGPL licencei, kas ļauj šo produktu bez maksas un legāli izmantot arī komerciālos uzņēmumos un valsts iestādēs.

Ikvienā datorā noteikti būs vajadzīga arī biroja programmatūras pakete. Protams, ka līderis ir Microsoft Office, bet lai to iegūtu, būs jāšķiras no ievērojamas naudas summas. Tieši šī iemesla dēļ ir radīts bezmaksas produkts LibreOffice. Kāds noteikti pa ausu galam ir dzirdējis par produktu ar nosaukumu OpenOffice. Taču kopš to savā īpašumā ieguva kompānija Oracle, projekts stagnēja, līdz 2011. gadā tika slēgts pavisam. Vairums Oracle programmētāju ar to nesamierinājās un iesaistījās LibreOffice radīšanā un pilnveidošanā. Pašas svaigākās LibreOffice versijai jau pilnvērtīgi spēj aizstāt Microsoft lolojumu, failu saderība ar katru versiju krietni uzlabojas un galvassāpēs vairs nerada.

Brīvos brīžos noteikti vēlēsieties arī noskatīties kādu filmu vai videoklipu. Šeit izteikts favorīts ir VLC Media Player, kas ir nr. 1 video atskaņotājs visā pasaulē de facto. Lai gan Windows sevī jau ietver multimediju atskaņotāju Windows Media Player, tomēr dažādu juridisku un tehnisku iemeslu dēļ tas nespēj atskaņot vairākus populārus mūzikas un video failu formātus (konteinerus). To iespējams novērst uzstādot neskaitāmas kodeku pakas, bet vairums izvēlas vienkāršu un pārbaudītu metodi – instalē VLC atskaņotāju.

Neskatoties uz to, ka VLC spēj atskaņot ne tikai videoklipus, bet arī  jebkuru audio formātu, vairums entuziastu un audiofīlu mūzikas atskaņošanai to neizmanto. Kvalitatīvam skanējumam un ērtai audio bibliotēkas uzturēšanai tiek rekomendēts foobar2000 audio atskaņotājs. Tas savā ziņā ir diezgan elementārs, kādēļ vairums to ir tik ļoti iecienījuši, jo digitālo signālu foobar2000 salīdzinājumā ar citiem konkurentiem (Winamp, Windows Media Player) atskaņo visprecīzāk un vistuvāk oriģinālam. Par spīti vienkāršībai, foobar2000 pieejams plašs papildinājumu (plugins) klāsts, un arī lietotāja interfeisu (UI) katrs var pielāgot pēc saviem ieskatiem.

Ne visi var atļauties Photoshop, tomēr iespēja apstrādāt fotoattēlus ir svarīga daudziem. Šāda tipa programmu un programmiņu ir ļoti daudz, tomēr par funkcijām bagātāko un Adobe produktam tuvāko bezmaksas alternatīvu tiek uzskatīts GIMP. Tas ir bezmaksas attēlu apstrādes redaktors, kas pieejams ne tikai uz Windows, bet arī Unix bāzētām sistēmām un Mac OS X. Tiem, kam GIMP šķiet par sarežģītu, vai arī nav nepieciešams veikt kompleksas un apjomīgas darbības, varu rekomendēt Paint.NET, kas ir krietni vienkāršāks rīks, izkārtojuma ziņā līdzīgs oriģinālajam MS Paint, bet funkciju ziņā nesalīdzināmi advancētāks.

Starp CD/DVD ieraksta veikšanas programmām varu rekomendēt CDBurnerXP. Tas spēj ierakstīt Audio CD, Data CD/DVD un iededzīnāt matricā arī ISO arhīvus (ISO image). Tiesa, ja vēlaties no kāda kompresēta video formāta izveidot Video-DVD formāta ierakstu, būs nepieciešams kāds nopietnāks (lasīt maksas) rīks ar iebūvētu video dekoderi/enkoderi, kā piemēram Nero vai PowerDVD.

Savukārt tiem, kas ik pa laikam mēdz montēt un apstrādāt audio failus, ļoti noderēs programma Audacity. Tā ļauj materiālu apgriezt, piešķirt dažādus efektus, nogriezt noteiktu frekvenču diapazonu un veikt neskaitāmas izmaiņas skanējumā. Ar Audacity var ierakstīt skaņu no mikrofona vai izmantojot audio ieejas ligzdu (line-in) un pēcāk eksportēt uz dažādiem audio formātiem, tostarp MP3 un WAV.

Liela daudzuma audio failu vai veselas bibliotēkas konvertēšanai praktisks rīks ir fre:ac (free audio converter). Ar fre:ac mūzikas failus var konvertēt uz/no teju visiem zināmajiem audio formātiem. Tas lieliski noder, ja tavā īpašumā ir ierīce, kas nespēj atskaņot atsevišķus ne tik populārus formātus, vai arī esi iegādājies bezzudumu WAV vai FLAC failu, kuru vēlies saspiest mazāka izmēra MP3 formātā. Programma piedāvā plašas konfigurācijas iespējas, katru audio enkoderi var pielāgot pēc vajadzības, izmainot bitreitu un citus parametrus.

Kā beidzamo minēšu nelielu bet ļoti spēcīgu programmiņu video failu konvertēšanai – Any Video Converter Free. AVC Free sniedz iespēju manipulēt ar dažādiem video failiem, to formātiem, kvalitāti, attēla un faila izmēru. Lieliski noderēs tiem, kas mēdz ierakstīt nekompresētu (piem. AVI) video straumi, kas oriģinālā formātā aizņem daudz vietas uz diska. Izmantojot AVC varam to pārveidot uz kādu no šobrīd populārajiem video formātiem, kā piemēram Mpeg-4 (izmantojot x264 vai h264 enkoderi). Programmatūra uztur arī CUDA un OpenCL tehnoloģiju atbalstu, kas var būtiski paātrināt konvertēšanas procesu, ja jūsu datorā uzstādīta jaudīga GeForce vai Radeon sērijas videokarte. Tas vēl nav viss, AVC Free ļauj lejupielādēt video no Youtube, arī no jebkura video izvilkt skaņas celiņu un saglabāt kā audio failu! Kā vienīgo programmas mīnusu var uzskatīt uznirstošo logu, kas parādās pēc katras veiksmīgas konvertācijas sesijas beigām.

Ļoti ceru, ka kādam šis saraksts noderēs. Aicinājums ikvienam, kuram vēl ir zināma kāda ļoti noderīga bezmaksas programmiņa, dalīties ar informāciju komentāru sadaļā.

Just introduce the necessary program which allows to use android spy in phone and it is possible to check quietly everything with the help spy on phone here and so everything is arranged.

Pastāsti draugiemPastāsti draugiem Pievieno TwitterimPievieno twitterim
Autors: Toms  |  Tagi: , , , , , , , , , , , , , , , ,   |   Tēma: Apskati  |   6 Komentāri
  • Toms

    Failu konverteshanai ieteiktu SUPER http://www.erightsoft.com/SUPER.html . Ljoti daudz pieejamu format un opciju! 😉

  • Janis Upenieks

    Disku rakstīšanas programma http://www.imgburn.com/ nekad nav likusi vilties. Varbūt par sarežģītu mirstīgam lietotājam, bet savu darbu veic ļoti labi. Labi žurnalē notiekošo rakstīšanas procesā.

  • Anonymous

    Izskatās tiešām advancēts all-in-one rīks.Varētu noderēt. 😉

  • Anonymous

    Jā, arī pašam īpašu vajadzību pēc ir uzinstalēts, bet līdz šim nezināju, ka viņš māk arī Audio CD rakstīt. 😀 Jā, zinošam userim ar īpašām vajadzībām tieši laikā.

  • Kāpēc gan Dateks tik ļoti grib atstāt cilvēkus uz Windows ? 🙂

  • Anonymous

    Pieņemam, ka tie, kas izvēlas alternatīvas OS, it īpaši Linux/Unix bāzētas, paši spēj atrast vajadzīgos rīkus konkrētas funkcionalitātes nodrošināšanai.