Ne pārāk sen bija brīdis, kad mums katram mājās bija USB zibatmiņa un ārējais cietais disks. Tagad vairums no mums datu uzglabāšanai izmanto dažādus mākoņservisus, piemēram, Dropbox, Onedrive, Google Drive un iCloud. Taču izrādās, ka mūsdienu USB zibatmiņas un ārējie diski šobrīd ir labāki nekā jebkad agrāk. Un, kā mēs labi redzam pēc regulārām datu noplūdēm, personīgajiem datu nesējiem joprojām ir sava niša.
Visātrākais veids, kā pārsūtīt failus
Mēģinot pārvietot failus starp divām ierīcēm, kas atrodas viena otrai blakus, parasti visātrākais veids, kā to izdarīt, ir USB zibatmiņa (tautā sauktā “fleška”) vai ārējais SSD disks. Ar 30 eiro vērtu zibatmiņu var pārvietot failus ar simtiem megabaitu sekundē lielu ātrumu. Ja vien nepārsūtāt milzīgus videoklipus vai veselu MP3 kolekciju, gaidīšanas laiks būs minimāls. Un pat vairāku gigabaitu pārsūtīšana tiks veikta dažu minūšu laikā, nevis stundās, kas nepieciešamas, lai pirmo reizi augšupielādētu failus mākonī. Salīdzinājumā, pat ar Wi-Fi datu pārsūtīšanas ātrums būs lēnāks.
USB zibatmiņas nekad nav bijušas izmēros īpaši lielas, bet nu ir kļuvušas pavisam mazas. Turklāt mēs varat tās iegādāties gan ar USB-C, gan USB-A pieslēgvietu, lai tās varētu pievienot jebkurai ierīcei. Lai gan, ņemot vērā to, cik mazi ir kļuvuši arī ārējie cietie diski, iespējams, labāk uzreiz iegādāties ārējo SSD disku.
Neatkarība no interneta savienojuma
Daudzi no mums dzīvo vietās, kur optiskais internets ir pašsaprotama lieta. No otras puses, tikpat daudziem no mums tas nav pieejams, piemēram, tiem, kas strādā attālināti no laukiem. Pārnēsājams disks nozīmē to, ka varat piekļūt datiem arī tad, kad pazūd pēdējais interneta signāla stabiņš vai viss nepārtraukti buferējas.
Vecāka gadagājuma cilvēki vēl labi atceras laikus, kad vienīgais pieejamais internets bija iezvanpieeja. Lai cik ātrs un uzticams būtu internets mājās, ik pa laikam gadās neparedzēti tīkla pārrāvumi un, kā likums, tas notiek visnepiemērotākajos brīžos. Ārējā diskā saglabātajiem failiem varam piekļūt neatkarīgi no tā, cik slikts ir interneta savienojums. Faili, kas noglabāti mākonī, liekas tepat tuvumā, kad internets ir ātrs. Kad savienojums palēninās vai pat pazūd, tad tikai mēs apjaušam, cik tālu atrodas šie serveri.
Mazāka datu noplūdes iespējamība
Kad glabājam failus internetā, mēs tos kopējam no sava datora uz kāda cita datoru. Ja vien faili netiek šifrēti pirms to augšupielādes, mēs būtībā paļaujamies uz to, ka neviens nespēs piekļūt mūsu failiem.
Diemžēl tas ir diezgan tālu no patiesības. Reizēm pie failu noplūdes vainojami mākoņservisu darbinieki, reizēm tie ir algoritmi, kas skenē mūsu datus, meklējot par mums informāciju. Tālāk tā tiek izmantota reklāmu personalizācijai vai lielo valodas modeļu apmācībai mākslīgā intelekta vajadzībām.
Kamēr faili netiek šifrēti, viss, kas nonāk internetā, pēc būtības ir publisks. Turpretī USB diski pēc savas būtības ir privāti. Protams, tas nenozīmē, ka tie ir pilnīgi droši – ģimenes loceklis var izspiegot, kas atrodas diskā, ja vien disks nav aizsargāts ar paroli vai šifrēts. Policija, veicot kratīšanu mājās, var izņemt disku. Disku iespējams nozaudēt publiskā vietā. Tomēr tie ir tikai daži un maz ticami scenāriji. Datu noplūdes internetā var būt daudz nepatīkamākas, ja noplūst paroles vai konfidenciāla informācija.
Turklāt, atšķirībā no mākoņservisiem, izdzēstie faili patiešām tiek izdzēsti. To nevar teikt par failu glabāšanas servisiem, piemēram, Apple iCoud skandālā 2024. gadā “uzpeldēja” lietotāju sen izdzēstie faili. Šeit jāatgādina, ka, vienkārši izdzēšot failus ārējā diskā, dati netiek pilnībā izdzēsti. Lai pilnībā “notīrītu” disku vēlams to noformatēt vai failus dzēst ar kādas profesionālas programmas palīdzību.
Faili, kas glabājas ārējos diskos, netiek pakļauti cenzūrai
Tā kā mākonī glabātie faili fiziski atrodas svešā serverī, servera īpašnieks ir atbildīgs par mūsu augšupielādētajiem failiem. Mākoņservisiem var būt iebildumi, piemēram, pret intīmām fotogrāfijām vai tie var uzskatīt, ka mūsu filmu kolekcija ir nelegāli iegūta un tamlīdzīgi.
Ja vien kāds fiziski neiegūst ārējo disku un nepievieno to kādai ierīcei, viņam nav jausmas, kas diskā atrodas. Tādējādi diskā varam glabāt visu, kas vien ienāk prātā, un nevienam nav nekādas teikšanas par to.
Ārējie diski ir daudz, daudz lētāki nekā kādreiz
Laikam ejot, datu uzglabāšanas izmaksas strauji samazinājušās. Šobrīd iespējams iegādāties 512 GB USB zibatmiņu par aptuveni 30 eur. Par nedaudz lielāku summu jau var nopirkt ārējo SSD disku ar daudz lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu. Lielākā daļa no mums patiesībā neglabā terabaitiem lielus datus, līdz nav vajadzības iegādāties lielāku disku.
Bet pieņemsim, ka ir nepieciešama vairāku terabaitu krātuve. Dropbox individuālais plāns izmaksās 10 $/mēn. par 2 TB vietu. Pēc gada jau būsim iztērējuši aptuveni tikpat daudz naudas, cik par 2 TB ārējo cieto disku. Otrajā un trešajā gadā būtībā jau pārmaksāsim par Dropbox – tā vietā jau varētu iegādāties 6 TB ārējo disku.
Ārējiem diskiem ir arī citi pielietojumi, ne tikai datu uzglabāšana
Failu dublēšana ir tikai pirmais (un, iespējams, garlaicīgākais) ārējā cietā diska izmantošanas veids. Šeit vēl daži piemēri, kam var būt noderīgs ārējais “cietnis”:
- Drošs veids, kā izmēģināt Linux, neriskējot ar datorā jau esošajiem datiem
- Ārējo disku var pievienot atsevišķām spēļu konsolēm, kas būs lētāk, nekā iegādāties konsoli ar lielāku atmiņu
- Dažas videokameras var ierakstīt pa taisno diskā, kas ļauj ierakstīt garāku un augstākas izšķirtspējas video
- Daļa televizoru var atskaņot multividi tieši no ārējā diska
- Ārējais disks ļauj eksperimentēt ar tādām ierīcēm kā Raspberry Pi, kam ir maz (ja vispār ir) atmiņas
- Automašīnā var būt USB ports, kam pievienot USB zibatmiņu un atskaņot mūziku bez Bluetooth savienojuma.
Īsāk sakot, izmantošanas iespējas ir ļoti plašas. Ārējais disks nav ne stilīgs, ne aizraujošs, tomēr tam ir ļoti daudz jēdzīgu pielietojumu. To var atrast gan lielveikalos, gan kioskos, bet visplašākajā klāstā USB zibatmiņas un ārējie SSD un HDD diski pieejami Dateks.lv internetveikalā.