Ja agrāk lodētā RAM bija pieejama tikai Apple MacBook portatīvajos datoros un ultrabukos, tagad tā atrodama arī lielā daļā augstas veiktspējas portatīvo datoru, piemēram ROG Zephyrus G14, Dell XPS 14 un 16. Kāpēc datoru ražotāji turpina virzīties šajā virzienā un vai apgalvojumi par labāku veiktspēju vai plānāku korpusu ir pamatoti?

Kas ir lodēta atmiņa un kāda tam vispār nozīme

Termins “lodētā RAM” attiecas uz datora atmiņu, kas ir pastāvīgi piestiprināta vai pielodēta pie portatīvā datora sistēmplates. Lieki piebilst, ka tāpēc to nav iespējams atjaunināt vai pat salabot.

Parasti klēpjdatoriem ir vai nu atmiņa, kas ir pielodēta pie pamatplates, vai arī tradicionālie atmiņas moduļi, kas ir iesprausti sistēmplatē un kurus var izņemt vai nomainīt (dažos klēpjdatoros mūsdienās var būt abu veidu kombinācija). Neatkarīgi no tā, vai runa ir par plāniem un viegliem produktivitātes klēpjdatoriem, budžeta klēpjdatoriem, kas paredzēti ikdienas lietošanai, vai augstas klases spēļu klēpjdatoriem, visi ražotāji cenšas ietaupīt vietu, pagarināt akumulatora darbības laiku un optimizēt dzesēšanu. Lodētā atmiņa var būt viens no tiem vietas taupīšanas paņēmieniem, kas ļauj ražotājiem radīt vēl plānākus portatīvos datorus.

Vai šī tendence saglabāsies? Visticamāk, lai gan ir grūti prognozēt, cik lielā mērā. 

Kādēļ lodētā operatīvā atmiņa ir populāra?

Tā ietaupa vietu

Portatīvajā datorā vietas, ko izmantot komponentiem, ir tik, cik ir. Katru gadu ražotāji cenšas saražot plānākus un vieglākus klēpjdatorus, un tas nozīmē, ka komponentus nākas saspiest kopā jaunos, inovatīvos veidos. Lai to izdarītu, Apple apvienoja centrālo procesoru, grafisko procesoru un atmiņu vienā mikroshēmā. 

Atmiņas lodēšana uz sistēmplates nozīmē, ka to var pievienot gandrīz jebkurā klēpjdatora vietā, nevis ievietot kādā noteiktā tā daļā. Tas efektīvi padara klēpjdatoru plānāku, samazinot vietu, ko aizņem atmiņas modulis. Atmiņas lodēšanas rezultātā ietaupīto vietu var izmantot citām vajadzībām, piemēram, lielākam akumulatoram.

To ir lētāk un vieglāk ražot

Lodētie atmiņas moduļi ir ne tikai daudz plānāki, bet baumo, ka tos ir arī vieglāk salikt kopā. Grūti pateikt, cik lielā mērā tas ietekmē ražotāju lēmumu izmantot lodētu atmiņu. Izskatās, ka, lai gan tas ir izdevīgi ražošanas procesam, izmaksas un ražošanas vienkāršība nespēlē lielu lomu, uzņēmumiem izvēloties lodēto atmiņu.

Tā var būt ātrāka un efektīvāka

Mūsdienu klēpjdatoros bieži tiek izmantota mazjaudas DDR atmiņa (LPDDR), nevis DDR4 vai DDR5, kas tiek izmantota galddatoros. Šie enerģijas taupīšanas atmiņas moduļi ir izdevīgi klēpjdatoriem, jo tie var palīdzēt pagarināt akumulatora darbības laiku, taču bieži vien tie ir lodēti. Vēl viens bonuss izriet no termiskās efektivitātes, jo pārdomāta lodētās RAM izvietošana var padarīt sistēmplates dizainu racionālāku, optimizējot komponentu izkārtojumu. Visbeidzot, dažiem procesoriem ir augstākas LPDDR atmiņas frekvenču robežvērtības nekā slotos stiprināmajai SO-DIMM atmiņai. SO-DIMM atmiņai ir salīdzinoši ierobežots joslas platums; savukārt, ja atmiņa tiek lodēta uz sistēmplates, to var veidot ar daudz plašāku joslas platumu.

Ātruma palielinājums var radīt 3-5% sistēmas veiktspējas uzlabojumu, taču lietotājiem tas var nebūt pamanāms, jo atmiņa var nebūt galvenais sistēmas veiktspējas ierobežotājs. Piemēram, ja SSD disks ir sistēmas vājākais punkts, tad nelielam atmiņas veiktspējas uzlabojumam nebūs nozīmes.

Tā ir izturīgāka

Tas, iespējams, nav pārsteigums, taču lodētā RAM parasti ir izturīgāka nekā SO-DIMM. Viss ir piestiprināts glīti un kārtīgi, nemaz nerunājot par to, ka tā ir pielodēta uz mūžīgiem laikiem. Nav kustīgu detaļu, ko nevar teikt par operatīvās atmiņas moduļiem, kas tiek iestiprināti konkrētā slotā.

Tomēr par šo izturību ir jāmaksā diezgan augsta cena. Ja kaut kas gadās ar lodēto RAM, remonta iespējas ir maigi izsakoties, ierobežotas.

Lodētās atmiņas mīnusi

Ņemot vērā visas priekšrocības, ko sniedz lodētā atmiņa, jābrīnās, kāpēc cilvēki vispār sūdzas. Tomēr ir daži acīmredzami trūkumi, kas saistīti ar lodētas RAM izmantošanu. 

• Modernizācijas iespēju trūkums. Vairumam portatīvo datoru īpašnieku tā nav problēma, taču tiem, kuru citādi pieklājīgais klēpjdators sāk saskarties ar atmiņas problēmām, nespēja uzlabot klēpjdatora atmiņu no 8 GB uz 16 GB vai no 16 GB uz 32 GB var būt problēma.
• Labošana problēmu gadījumā. Ja operatīvās atmiņas modulis ir lodēts un tas sabojājas, bieži vien ar to neko daudz nevar izdarīt. Tā kā tas ir pielodēts pie sistēmplates, tipiskais remonta process ietver visas sistēmplates nomaiņu, kas var izmaksāt diezgan dārgi. Ja klēpjdatoram joprojām ir garantija, nomaiņa nebūs problēma. Tomēr, kad šis laiks būs beidzies, jūs gaidīs dārgs remonts. Ražotāji gan mierina, ka šādi gadījumi ir ļoti reti.
• Iegādes brīdī ir jāpieņem lēmums par atmiņas ietilpību. Iegādājoties portatīvo datoru, 16 GB un 32 GB versiju cenas bieži vien var atšķirties par 100–300 € atkarībā no modeļa. Toties, ja atmiņa ir spraužama slotā, lietotāji var vienkārši iegādāties pāris SO-DIMM  atmiņas moduļus, kuru cena būs no 80 € par 32 GB. Tas nav ideāli un patērētājiem draudzīgi, taču tāda ir pašreizējā klēpjdatoru tirgus realitāte.

Noslēgumā

Lodētā atmiņa diez vai derēs lietotājiem, kam svarīga portatīvā datora atjaunināšanas iespēja. Ja vēlaties iegādāties klēpjdatoru, kas kalpos gadiem ilgi, un vēlaties, lai laika gaitā būtu iespēja to uzlabot, modeļi ar lodēto atmiņu nav domāti jums. Un pat ja jums pret lodēto atmiņu nav iebildumu, esiet gatavi – ja kaut kas aizies greizi, gaidāms dārgs remonts.

Pagaidām man izskatās, ka, izņemot plānāku un vieglāku klēpjdatoru ražošanu, no lodētās atmiņas nav gandrīz nekāda cita labuma. Ja veiktspējas ieguvumi nav milzīgi un datoru izmēri samazinās minimāli, vai vispār ir vērts to darīt? 

Labā ziņa ir tā, ka SO-DIMM atmiņu galu galā varētu aizstāt CAMM2 standarts. Izskatās, ka CAMM2 atmiņa ir ievērojami plānāka, un tā būs pieejams gan lodētajos, gan nelodētajos variantos. Izmantojot CAMM2, portatīvajos datoriem būs iespējams uzstādīt līdz pat 128 GB RAM, un izskatās, ka palielināsies arī frekvences. CAMM2 varēs arī aktivizēt Dual Channel funkciju, izmantojot tikai vienu moduli. 

Vēl ir pāragri spriest, bet izskatās, ka CAMM2 atmiņa varētu atrisināt gandrīz visas ar SO-DIMM saistītās problēmas, nodrošinot plānākus klēpjdatorus un, cerams, atgriežoties pie modernizācijas iespējām.