Blizzard Entertainment pie Diablo 4 strādāja jau labu laiciņu – iepriekšējā spēles versija, Diablo 3, uz mūsu ekrāniem parādījās pirms 11 gadiem, tālajā 2012. gadā. Šobrīd esmu pavadījis vairākas stundas jaunajā Blizzard šedevrā un varu droši teikt, ka spēle man patīk un tā ir diez gan atsvaidzinoša, taču tajā pašā laikā saglabā savas patiesās, vecās vērtības.
Šoreiz stāsts vijas ap dēmoniem piepildīto sievieti Lilitu, kas ir Mefisto meita. Šeit gan es neiedziļināšos sižeta līkločos un pavērsienos – teikšu tikai to, ka šoreiz tiešām ir pievērsts vairāk uzmanības sižetam nekā parasti.
Jaunajā Diablo nedzirdēsiet tikai statiskus un garlaicīgus dialogus. Spēlē ir “drosmīgi” kameras leņķi un brīžiem, ļoti kinematogrāfiska sajūta. Ja arī vizuālā daļa šķiet izstrādāta līdz pēdējai pilītei – spēli, protams, ka var atpazīt arī bez tā. Spēles pasaulē, Sanktuārijā, valda bezcerība un mošķu pārspēks.
Spēle kopumā ir ļoti līdzīga atjauninātajai Diablo 2. Visi varoņi ir tādi paši kā otrajā daļā un pārvalda būtībā tās pašas prasmes.
Galvenais, kas palicis nemainīgs, ir cīņu vizuālā puse – tā joprojām ir nemainīgi laba. Monstri karstākajos kaujas brīžos sadalās simtos, ja ne pat tūkstošos gabaliņu. Paši varoņi ir kļuvuši daudz kustīgāki un viņu sitieni ir daudz smagāki.
Diablo 4 ir ieviesta jauna līmeņu sistēma, kurā galveno lomu spēlē skill-tree (prasmju koks), kurā mēs paši varam attīstīt sev vēlamās spējas. Kvalificējoties otrā līmeņa prasmēm, uzreiz paverās piecas papildprasmes, kuras arī var izprast. Tādā veidā varam izmēģināt visu un izvēlēties sev tīkamas maņas, lai izglābtu pasauli no ļaunā! Ir interesanti.
Runājot par plašo pasauli – tā ir atvērta tipa (open-world) un tas Diablo spēļu sērijā ir jaunums. Sanktuārijas karte ir diezgan liela, es pat teiktu – milzīga. Taču viss, kas tajā slēpjas ir simtiem identisku pagrabu, altāri Lilitai un reljefs, kas atkārtojas atkal un atkal.
Par bravūru mazajos ciematos. Glābt vienus un tos pašus nabaga ļaudis ir interesanti tikai pirmās pāris reizēs. Trešajā dienā viņi jau apnīk – un tu sāc izvairīties no nejaušajiem, mazajiem uzdevumiem, kur ir jāizglābj kārtējais ciemats. To visu komplimentē drūmas krāsas, kas, protams, rada pareizo atmosfēru un tad jau nu tiešām sagribas palīdzēt…
Gluži kā RPG spēlē, Diablo 4 ir vairāki papilduzdevumi. Spēlei ir arī multiplayer režīms, ko var spēlēt arī viens spēlētājs, spēles sižets ir pieklājīgs, attēls ir lielisks, optimizācija arī. Ļoti veiksmīgi ir izstrādāts arī spēles veikals, kurā var interesanti izveidot savu varoni – pieejami ir gan tērpi, gan aksesuāri, gan daudz kas cits.
Tā kā esmu FPS spēļu fans, taču Diablo 4 spēja mani uzrunāt, tad dodu 8.4 balles!
Spēli testēju 4K izšķirtspējā uz maksimālajiem settingiem ar datoru, kas aprīkots ar GeForce RTX 3080 Ti videokarti, Core i7-12700KF procesoru un 32GB DDR5 operatīvo atmiņu. Ja arī tu esi grafikas gurmāns, tad šāds dators ir domāts tev. Tiem, kam budžets ir mazāks – spēle darbosies labi arī ar šādas komplektācijas datoru. Savukārt, “studentu komplektācija” ir šī.