Pirms mēneša šeit pat blogā publicējām tobrīd aktuālākos jaunumus un baumas saistībā ar lielu sabiedrības uzmanību ieguvušajiem AMD Ryzen procesoriem. Neilgi pēc tam pienāca 2. marts – oficiālā NDA (Non-Disclosure Agreement) krišanas diena, kad pasaulē atzītākie apskatnieki un tehnoloģiju portāli, kuriem AMD bija izsūtījuši īpašu Ryzen iepazīšanās komplektu (reviewer’s kit) drīkstēja oficiāli “sasist cūciņu” un prezentēt uz ko tad īsti spējīgi ir jaunie AMD Ryzen 7 procesori.
Dateks.lv nebija izvēlēto partneru sarakstā un mēs pie šīs skaistās koka kārbiņas tikt nevarējām. Taču nesen pie mums paviesojās ražotāja Gigabyte pārstāvji, kuriem ieminējāmies par vēlēšanos veikt savu AMD Ryzen un AM4 platformas apskatu. Doma viņiem patika un Gigabyte apsolīja mums palīdzēt un nodrošināt atbilstošu pamatplati (AX370-Gaming 5), ko arī ļoti savlaicīgi – 27. februārī saņēmām.
Gigabyte GA-AX370-Gaming 5
Vairāk par Gigabyte GA-AX370-Gaming 5 pamatplates funkcijām lasi šeit: GIGABYTE.COM
Plati laimīgi bijām sagaidījuši, taču Baltijas vairumtirdzniecības noliktavās 2. martā un vairākas dienas pēc tam bija absolūts vakuums un prognozes par Ryzen procesoru iespējamo piegādi neiepriecināja līdz pat trešdienai, 8. martam, kad pašā sieviešu dienas karstumā pamanīju, ka ne vairāk, ne mazāk kā viens AMD Ryzen 7 1700X procesors ir pieejams piegādātāju noliktavā. Ilgi nedomājot – jāņem! 9. martā atveda procesoru, jau priekšlaicīgi bijām sagatavojuši pārējo. Lūk mūsu testa stacijas parametri:
- Procesors: AMD Ryzen 7 1700X (8C/16T, 3.4GHz, 20MB Cache, 95W)
- Procesora dzesētājs: Cooler Master HYPER T4, CPU Cooler
- Pamatplate: Gigabyte AX370-Gaming 5
- Operatīvā atmiņa (RAM): Corsair Vengeance LPX Black, DDR4, 16GB, 2666MHz, CL16, Kit of 2
- Videokarte: Gigabyte GeForce GTX 970, 4GB, GDDR5, MINI OC
- SSD disks: Samsung 850 Evo, 250GB
- Barošanas bloks (PSU): OCZ ModXStream Pro 600W (vecais labais servisa darba zirgs)
Lai tests būtu interesantāks, salīdzināšanai piemeklējām Intel Core i7-7700K procesoru, kuru testējām ar to pašu RAM, SSD, videokarti un barošanas bloku, uzstādot uz ASRock Z270 Pro4 pamatplates.
Priekšvārds
Pirms ķerties pie skaitļiem, vēlos paskaidrot, kāpēc vispār gribējām veikt savu testu, ja reiz internetā ir tik daudz un dažādu apskatu par Ryzen 7.
- Realitāte ir tāda, ka nevienā no tiem neredzēju objektīvu salīdzinājumu, kur Ryzen būtu salīdzināts ar Intel Broadwell-E vai tiem pašiem Kaby Lake procesoriem pie absolūti vienādiem apstākļiem (takts frekvences un kodolu skaita), kas ļautu objektīvi spriest, cik veiksmīga un konkurētspējīga ir Ryzen procesoru arhitektūra kā tāda.
- Vienreiz redzēt savām acīm un aptaustīt savām rokām ir nesalīdzināmi labāk kā desmitreiz dzirdēt vai redzēt “pa gabalu”. Personīgā pieredze ir ļoti noderīga, lai sniegtu klientiem optimālu un nesagrozītu informāciju, ļaujot izvēlēties labāko risinājumu iecerēto mērķu realizēšanai. Protams, bija arī gana liela vēlēšanās atjaunot savas zināšanas overclocking lauciņā. 🙂
- Reizēm rezultāti starp dažādiem portāliem ir tik atšķirīgi, ka šad tad rodas šaubas, vai un cik konkrētie resursi ir objektīvi rezultātu atspoguļošanā – ticiet vai nē, bet februārī Intel PR pārstāvji vērsās pie lielākajiem apskatniekiem ar vēstulīti, lai pirms Ryzen apskatu publicēšanas sazinoties ar viņiem. Tā kā Intel pie mums nav vērsušies, tad varu apliecināt, ka mūsu rezultāti nav ietekmēti ne vienā, ne otrā virzienā.
Uzreiz brīdinu, ka mēs neveicām nevienu gaming testu. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd jaudīgāko pārdošanā pieejamo videokarti GeForce GTX 1080 var itin labi darbināt pat ar jaunākās paaudzes četrkodolu Core i5 procesoru, jo spēlēm primārais joprojām ir jaudīga grafiskā karte un tikai tad pieslēdzas procesors. Protams, arī procesoram ir nozīme, tomēr 2 FPS starpība starp Core i5 un Core i7 liecina, ka spēlēs FPS joprojām atduras pret videokartes spējām un aktuālie Core i5, Core i7 un droši saku, ka arī Ryzen procesori ir gana jaudīgi, lai neradītu tā saukto bottleneck. Jā, atsevišķu spēļu (Tomb Raider, Ashes of Singularity) 1080p rādītājos Ryzen rādītāji ļoti pieklibo, bet rezultāti lielākajā vairumā citu spēļu un 4K rezultāti liecina, ka tās ir anomālijas, kas drīzāk liecina par pāris spēļu optimizācijas īpatnībām, nevis zemu Ryzen veiktspēju spēlēs.
CineBench
Labi, nav ko stiept gumiju – ķeramies vērsim pie ragiem. Tā kā Ryzen 7 ir 8-kodolu procesori, tad arī AMD primāri tos ir orientējuši un optimizējuši priekš t.s. content creation, jeb satura radīšanas aplikācijām, zem kurām varam pavilkt Photoshop, Illustrator, Premiere, 3ds Max, AutoCAD, SolidWorks, Sketchup un tamlīdzīgus rīkus. Viens no objektīvākajiem testiem šajā lauciņā ir CineBench. Tas izmanto procesora jaudu, lai renderētu ainu ar aptuveni 2000 objektiem, kuri sastāv no vairāk kā 300’000 poligoniem, ēnām, efektiem, gaismām u.c.
Salīdzināt Ryzen 1700X rezultātus ar Core i7-7700K aci pret aci nebūtu objektīvi, jo pirmajam ir astoņi kodoli, bet Intel procesoram tikai četri un ir skaidri redzams, ka šeit Intel nav konkurents. Bet ne jau i7-7700K ir tas, uz kura pārspēšanu tēmēja AMD – teju 3 reizes dārgākais Intel Core i7-6900K šajā testā uzrāda rezultātu 1549, kas faktiski ir identisks Ryzen uzrādītajiem 1536 punktiem. Savukārt pēc AMD procesora virstaktēšanas līdz 4 gigaherciem, tas jau par 7% pārspēj 2,5 reizes dārgāko konkurentu no Intel!
Pēc viena kodola (single thread) rezultātiem redzams, ka AMD Ryzen arhitektūra pie vienādas takts frekvences no Kaby Lake atpaliek maksimums 10 procentus, taču ir vienā līmenī ar Broadwell-E, kas uzrāda 156 punktus.
Corona Renderer
Tālāk salīdzinājām procesorus ar testēšanas rīku Corona Benchmark. Tas veidots uz Corona Renderer bāzes, kas pieejams gan kā atsevišķa programma, gan kā 3ds Max plugins.
Lai gan testos nav redzams i7-6900K, Guru3D iespētie rezultāti liecina, ka Ryzen arī šeit ir priekšā Broadwell-E. Intel Core i7-6900K šo darbu paveic divarpus minūtēs jeb 150 sekundēs, kas atpaliek pat no Ryzen 7 1700X ar stock frekvenci 3.4GHz.
Handbrake
Vēl viens, mūsuprāt, nozīmīgs rīks, lai parādītu Ryzen 7 veiktspēju ir populārā atvērtā pirkmoda video transkodēšanas programma ar nosaukumu Handbrake. Par pamatu ņēmām 10 minūtes garu Full HD izšķirtspējas MKV video, kuru transkodējām uz MP4 (H264), izmantojot Handbrake iebūvēto Fast 1080p30 profilu.
Rezultāti atspoguļoti pēc uzrādītā FPS, jeb kadru skaita sekundē – vairāk kadru nozīmē īsāku transkodēšanas laiku. Šeit diemžēl nebūs objektīva salīdzinājuma ar i7-6900K, savukārt 100 EUR lētāko i7-7700K procesoru Ryzen 7 1700X pārspēj par vairāk kā 40%, kamēr tas pats Ryzen, ar atslēgtiem 4 kodoliem no Intel pie vienādas frekvences atpaliek par 4 FPS, jeb nepilniem 10 procentiem.
wPrime
Nolēmām arī pārbaudīt abus procesorus vecajā, bet visiem labi pazīstamajā wPrime testā. Par tā darbības principu vairāk un saprotamāk var lasīt šeit.
Arī šeit AMD uzrāda labus rezultātus. 1024M testā Ryzen 7 1700X ar bāzes frekvenci 3.4GHz no Intel i7-6900K atpaliek par 5 sekundēm, jeb 5%. Virstaktējot to līdz 4.0GHz Intel tiek apsteigts un pārspēts par 8% (i7-6900K wPrime rezultāti šeit). Savukārt vienkodola tests uzrāda aptuveni to pašu 10% atpalicību no Kaby Lake pie četriem gigaherciem.
7-Zip un WinRAR
Pēdējo no testiem veicām ar populārākajiem failu arhivatoriem WinRAR un 7-Zip. Esmu drošs, ka 98% no visiem lietotājiem vienu vai otru izmanto teju katru dienu.
Šeit paveras ļoti dīvaina aina. 7-Zip saspiešanas (compressing) tests parādīja, ka starp 4.0GHz un 3.4GHz frekvencēm nebija gandrīz nekādas starpības, un arī 1700X procesora pārsvars pār 7700K bija vien 12%. Atspiešanas (decompressing) testā gan viss izskatās, ka atgriezās pareizajās sliedēs un AMD pārsvars pār Intel mērāms iepriekš pierasto 40% robežās, turklāt Ryzen 7 konfigurācijā 4C/8T pat minimāli pārspēja Intel i7-7700K pie tiem pašiem nosacījumiem ar 4C/8T un 4.0GHz frekvenci.
Vissliktāk AMD uzvedās tieši WinRAR testā. Rezultāti izskatās ļoti aizdomīgi, jo Ryzen 7 1700X ar 8C/16T daudzkodolu testā pat nedaudz atpaliek no 4C/8T Intel konkurenta, savukārt pēc virstaktēšanas veiktspēja pat samazinājās. Viena kodola (single-thread) testā uzrādās, ka Ryzen no Intel atpaliek teju par 30%. Mans secinājums – WinRAR vai nu pašlaik neprot, vai negrib prast izmantot Ryzen arhitektūru. Vēl nav izslēgts, ka zemā veiktspēja saistīta ar t.s. Windows 10 Scheduler Bug, jo testus veicām tieši uz Windows 10 Pro. Arī citi apskatnieki norāda uz slikto WinRAR performanci.
Temperatūra un strāvas patēriņš
Mērinstrumenti temperatūras un procesora strāvas patēriņa noteikšanai mums nav, tā kā nāksies uzticēties programmas HWiNFO datiem. Pat ar visu to pārāk mūsu skaitļiem uzticēties nevajadzētu, jo AMD Ryzen sistēma tika dzesēta ar Cooler Master Hyper T4 dzesētāju, kamēr Intel i7-7700K procesoram tika uzstādīts Hyper 212 Evo modelis. Pirmais ir lētāks un klasi zemāks dzesētājs (salīdzinājums), taču, atšķirībā no 212 Evo, viens no retajiem, kurš ir saderīgs ar jauno AM4 ligzdu, tādēļ arī tāda izvēle.
Ja salīdzinām elektro patēriņa tabulu ar oficiālajiem ražotāja datiem, tad īpaši melojuši nav ne Intel, ne AMD – Intel Core i7-7700K oficiālais patēriņs norādīts 91W, bet AMD savam Ryzen 7 1700X solījuši 95W. Smagajā Handbrake procesā Intel uzrādīja tieši 100W (+9W) patēriņu, kamēr AMD 106W (+11W). Ņemot vērā iepriekš atspoguļotos veiktspējas mērījumus, varam secināt, ka jaunajiem AMD procesoriem tā sauktais Performance per Watt rādītājs ir būtiski labāks kā Intel.
Pēc virstaktēšanas līdz 4.0 gigahercu frekvencei AMD Ryzen 7 1700X izdalītais siltuma daudzums paaugstinājās un HWiNFO uzrādīja 138W patēriņu, kas tik un tā ir zemāks kā tā paša veiktspējas līmeņa konkurentam Intel Core i7-6900K, kurš oficiāli patērē 140W (un maksā 2,5 reizes dārgāk).
Virstaktēšana
Virstaktēt Ryzen 7 procesorus var divējādi. Vienkāršākais variants ir AMD izstrādātā programma Windows vidē – AMD Ryzen Master. Galvenie plusi ir vienkāršība, jo atliek tikai uzstādīt mērķa frekvenci un nospiest OK. Pie mīnusiem var minēto to, ka procesora frekvence tiks paaugstināta tikai Windows vidē un arī tikai pēc Ryzen Master programmas ielādes. Otrs, ierastais variants ir caur pamatplates BIOS paaugstināt procesora reizinātāju un pie vajadzības arī tam pievadīto spriegumu. Izmēģināju abus risinājumus. AMD Ryzen Master kā ieslēdzu un pabīdīju stabiņu līdz 4.00 GHz atzīmei, tā viss notika. Šeit sprieguma maiņa notiek automātiski un CPU-Z ziņoja, ka procesoram pie 4 gigaherciem tiek pievadīts 1.40-1.45V liels spriegums. Mēģinot paaugstināt frekvenci līdz 4.20 GHz sagaidīja melns ekrāns, savukārt pie 4.10 GHz dažas sekundes pēc CineBench palaišanas iedzīvojos BSOD, jeb zilajā ekrānā.
Arī caur Gigabyte AX370-Gaming 5 plates UEFI īpaši labākus rezultātus sasniegt neizdevās ar tobrīd svaigāko BIOS versiju F5c. Ar roku fiksētiem 1.40V un 4.2GHz sanāca nokļūt Windows vidē, taču sistēma bija nestabila pie jebkura testa. Kādu pusstundu pastrādājot nonācu pie secinājuma, ka konkrētais Ryzen 7 1700X ir spejīgs darboties stabili ar 1.38V spriegumu un reizinātāju 40, kas dod apaļu 4.00 gigahercu frekvenci. Ņemot vērā mūsu ne pārāk labo procesora dzesētāju un kolēģu pieredzi, tas ir visnotaļ atzīstams rezultāts. Katrā gadījumā ir pamatota ticība, ka jebkuram Ryzen 7 procesoram, kas aprīkots ar adekvātu dzesētāju, vajadzētu stabili sasniegt 3.8 līdz 4 gigahercu robežu uz visiem 8 kodoliem, it īpaši pēc tam, kad pamatplašu BIOS programmatūra būs vairāk nobriedusi.
Kopsavilkums
Lai savilku kopā visu augstāk minēto informāciju, nav nepieciešams izplūst garos teikumos. Īsumā rezumē ir tāds – jā, AMD ir atpakaļ spēlē! Nedaudz precīzāk runājot, AMD Ryzen 7 procesori pie šībrīža tirgus situācijas un cenām ir viennozīmīgi prātīgākā izvēle tiem, kas plāno iegādāties jaunu datoru video apstrādei un konvertēšanai, 3D apstrādes darbiem vai renderēšanai. Kāpēc? Jo aptuveni 450 EUR vērtais AMD Ryzen 7 1700X satura veidošanas un apstrādes programmās, kā apliecina CineBench, Corona un Handbrake testi, ir vienā jaudas līmenī ar Intel Core i7-6900K procesoru, kura tirgus cena šobrīd ir 1200 EUR. Turklāt tās ir tikai procesora izmaksas. Lētākās Intel LGA2011 X99 pamatplates izmaksā ap 250 EUR, kamēr AMD AM4 pamatplati, kura atbalsta arī OC var nopirkt par mazāk kā 100 EUR.
Ja salīdzinām Summit Ridge arhitektūru ar Kaby Lake procesoru Core i7-7700K izskatā, tad gandrīz jebkurā programmā (izņemot WinRAR, šobrīd) ar daudzkodolu atbalstu AMD Zen arhitektūras meistardarbs uzrāda vidēji par 40 – 60% procentiem augstāku veiktspēju. Jā, vienkodola (single-threaded) aplikācijās Ryzen 7 vēl nedaudz, aptuveni 10% apmērā atpaliek no Intel Kaby Lake arhitektūras. AMD gan sola, ka tas ir tikai laika jautājums līdz jaunā Zen arhitektūra tiks optimizēta gan no programmatūras izstrādāju, gan Microsoft (Windows) puses. Gan jau ar laiku AMD paši iemanīsies arī atlasīt veiksmīgākos čipus un izlaist kādu Ryzen 7 1850X vai tamlīdzīgu modeli ar paaugstinātām takts frekvencēm. Arī pamatplašu ražotāji ar laiku pilnveidos BIOS programmatūru saviem produktiem, kas nodrošinās labāku saderību ar atmiņām un ļaus sasniegt augstākus overclocking rezultātus.
Un pat tad, ja visi iespējamie uzlabojumi ir tikai spekulācijas, kuras tuvākajā laikā nepiepildīsies, augstas veiktspējas darba staciju segmentā Ryzen 7 jau ir nostādījis AMD ļoti labā pozīcijā un aizlicis kāju priekšā Intel. Jā, vidusmēra geimeriem, kuri datoru izmanto tikai spēlēm un internetam, Ryzen 7 pagaidām nav pārāk interesants, jo īsti nav spēļu, kurās Intel Core i5 netiktu galā, ja vien netiek izmantotas divas GTX 1080 uz 4K izšķirtspējas. Taču tiem, kas mīl ne tikai spēlēt, bet arī rādīt citiem (Twitch, Youtube Gaming), daudzie Ryzen 7 kodoli gan noderēs, lai CPU resursi pietiktu un vienmērīgi tiktu atlicināti gan spēlei, gan OBS/Xsplit straumēšanas programmatūrai un vēl šim tam vajadzīgam.
Bumba šobrīd ir AMD pusē, atliek gaidīt, kādiem līdzekļiem Intel centīsies šīs pozīcijas atkarot. Vai tā būs cenu samazināšana esošajiem produktiem, vai tiks paātrināta Coffee Lake arhitektūras relīze, jeb tiks izlaisti Kaby Lake procesori ar 6-8 kodoliem, to rādīs laiks. Gaidīsim, skatīsimies, berzēsim rokas, jo no konkurences ieguvēji ir visi – patērētājiem plašāks sortiments un zemākas cenas, kā arī ražotājiem beidzot ir spiesta lieta atkal salikt kopā gudrās galvas, lai attīstītu esošos vai radīt jaunus produktus, dzenot uz priekšu tehnoloģisko attīstību un industriju kopumā.
Kādā gadījumā vajadzētu izvēlēties AMD Ryzen 7?
- Ja aktīvi lieto un/vai pelni naudu ar 3ds Max, AutoCAD u.c. 3D renderēšanas rīkiem;
- bieži nodarbojies ar video apstrādi un regulāri konvertē apjomīgus video materiālus un vēlies, lai tas notiktu ātrāk;
- lieto BluRay un vēlies no diska filmas pārdzīt uz datoru kompresētā (lossy) MKV/MP4 konteinerī;
- spēlē spēles 1440p vai augstākā izšķirtspējā ar vienu vai vairākām GeForce GTX 1070 vai jaudīgākām kartēm;
- ja esi sociāli aktīvs geimeris un nodarbojies ar spēļu straumēšanu tiešsaistē un ik pa laikam uztaisi kādu video;
- ja ir pienācis laiks jauna datora iegādei, dari mazdrusciņ no visa un vēlies adekvātas cenas un jaudas procesoru, kas arī pēc pieciem gadiem strādās pietiekami ātri.
Kādā gadījumā nevajadzētu iegādāties AMD Ryzen 7?
- Ja spēlē spēles izšķirtspējā līdz 1440p un videokarte nav jaudīgāka par Radeon RX 480 vai GeForce GTX 1060, tad Intel 7. paaudzes Core i3 vai Core i5 procesors būs pilnībā pietiekams, vai arī aptuveni mēnesis jāpagaida līdz seškodolu un četrkodolu variantiem Ryzen 5 izskatā;
- ja ir neierobežots budžets un nodarbojies ar maksimāli jaudīgu render staciju izvedi, tad Intel Xeon serveru procesoriem ir arī 24-kodolu variants (E7-8890 v4) ar aptuveno cenu 7000 EUR apmērā un serveru pamatplates ar divu šādu procesoru atbalstu,
- ja vēlies salikt mazbudžeta datoru mājai vai birojam un nevēlies tērēt naudu atsevišķai videokartei, tad Intel Celeron / Pentium vai AMD FM2 APU būs lētāka izvēle.
- ja esi Intel fanboy, Intel is life utt.