Nav noslēpums, ka personālo datoru centrālo procesoru tirgū pēdējo desmitgadi saimnieko vien divas kompānijas – Intel un AMD. Daudzo gadu griezumā vienmēr no šīs līdzāspastāvēšanas ieguvējs ir bijis gala patērētājs, jo nemitīgā cīņa un savstarpējā konkurence veicinājusi nepārtrauktu tehnoloģisko attīstību un nodrošinājusi patērētājiem adekvātas galaproduktu cenas.
Priekšvēsture
Lai gan Intel ir pionieri un teju vienmēr ir spēlējuši dominējošo lomu CPU sektorā, par AMD veiksmes stāstu var uzskatīt K7 un K8 arhitektūras, kuras pašā 21. gadsimta sākumā atnesa visiem labi zināmos Athlon 64 un Sempron procesorus. Tieši AMD bija pirmie, kuri sasniedza maģisko 1 gigaherca takts frekvences robežu. Arī par pirmo divkodolu procesoru kļuva tieši AMD radītais Athlon X2. K7 un K8 produkti savas veiktspējas un izdevīgās cenas dēļ ļoti pārliecinoši konkurēja ar Intel Pentium 4 risinājumiem līdz pat brīdim, kad 2006. gadā Intel pasauli iepazīstināja ar revolucionāro Core 2 arhitektūru. Tieši šis bija pagrieziena punkts AMD tirgus pozīciju zaudēšanai – ja uz 2006. gada 1. ceturksni Intel un AMD tirgu dalīja proporcijās 52/48, tad nieka 12 mēnešus vēlāk šī attiecība bija jau 67/33 par labu Intel.
Apzinoties, ka K8 arhitektūra ir novecojusi un bezspēcīga pret Intel Core 2 paaudzes produktiem, AMD uzsāka darbu pie K10 platformas izstrādes. 2007. gada nogalē tika prezentēti pirmie Phenom procesori, taču diža revolūcija nebija izdevusies un pārspēt Core 2 Duo, Core 2 Quad un vēlāk arī Nehalem arhitektūras Core i3/i5/i7 modeļus nebija pa spēkam. Taču AMD spēja orientēties situācijā un piekopa agresīvu cenu politiku, kas ļāva saglabāt stabilu trešdaļu no CPU tirgus, galvenokārt piedāvājot budžeta risinājumus un nodrošinot jauno procesoru saderību ar vecākām pamatplatēm, kas ļāva taupīgiem lietotājiem finansiāli izdevīgi uzlabot jau novecojuša datora veiktspēju bez vajadzības mainīt visas “iekšas”.
Tad 2011. gadā Intel deva nākamo triecienu, prezentējot Sandy Bridge platformu, kas ienesa jaunas vēsmas centrālo procesoru segmentā. 32nm tehnoloģiskais process ļāva Intel sasniegt vēl nebijuši augstu veiktspēju, vienlaikus nodrošinot tam laikam izcilu energoefektivitāti. Līdz ar šo faktoru AMD teju pilnībā tika izstumts no portatīvo datora segmenta, un arī stacionāro datoru tirgus daļa turpināja sarukt. AMD bija jārīkojas un vēlams ātri, tāpēc lielā steigā ritēja darbs pie arhitektūras ar nosaukumu Bulldozer. Diemžēl Šlesera priekšvēlēšanu kampaņas vārdā nosauktā procesoru paaudze, gluži tāpat kā Šleseram, neizdevās tik veiksmīga kā plānots. FX procesori no Intel joprojām krietni atpalika, neskatoties pat uz iespaidīgajām frekvencēm, kuras pārsniedza jau 4 GHz robežu. Arī vēlāk radītie divi-vienā risinājumi, jeb AMD APU neiekaroja lielu popularitāti un tos pamatā izvēlējās maksimāli lētu biroja datoru komplektēšanai.
AMD Zen arhitektūra
Pamazām, bet pārliecinoši Intel pēdējo desmit gadu laikā mērķtiecīgi soļoja pretim monopola pozīcijas iegūšanai, un, neskatoties uz AMD pūliņiem, viņi šobrīd tam ir nokļuvuši tik tuvu kā nekad agrāk. Pēc PassMark datiem 2017. gada sākumā Intel pārvalda 82,7% no kopējās tirgus pozīcijas, kamēr AMD vien 17,3%. Taču AMD nevēlas un neplāno pamest šo lauciņu, tāpēc jau tālajā 2012. gadā kompānija tālredzīgi piesaistīja slaveno mikroprocesoru inženieri Džimu Kelleru (Jim Keller), kas jau 20. gadsimta beigās bija galvenais K8 procesoru paaudzes arhitekts un iezīmēja vienu no kompānijas veiksmīgākajiem periodiem. Viņš strādājis arī pie Apple A4 un A5 procesoriem un ir līdzautors x86-64 instrukciju specifikācijas izstrādē. Tieši ar Kellera piesaistīšanu aizsākās darbs pie jaunās un revolucionārās mikroarhitektūras, ko AMD lepni dēvē par Zen.
Pirmā informācija par AMD Zen publiski izskanēja 2015. gada sākumā, kad tika publicēti pāris slaidi ar faktiem, ka jaunais Zen kodols ir par 40% ātrāks par tobrīd svaigākajiem Bulldozer un Excavator produktiem.
Jau tā paša gada nogalē zināms kļuva fakts, ka Džims Kellers ir pametis AMD un tas varēja nozīmēt tikai vienu – darbs pie Zen izstrādes, visticamāk, ir pabeigts. Pēc tam sekoja ilgs klusums, būtiski jaunumi par AMD Zen procesoru nākotni neparādījās aptuveni gadu.
Taču 2016. gada nogalē sākās intensīva čalošana un 13. decembrī New Horizon pasākuma laikā notika sen gaidītais – AMD demonstrēja Zen arhitektūras 8-kodolu Summit Ridge procesoru darbībā. Par jauno procesoru līnijas nosaukumu tika izvēlēts vārds RYZEN, kuru ar pavisam nelielu kripatiņu iztēles latviski varētu tulkot kā augšāmcēlies (no vārda risen). Prezentācijas laikā 8 kodolu Ryzen procesors ar 3.4GHz frekvenci, 20MB kešatmiņu un 95W TDP tika aci pret aci salīdzināts ar Intel Core i7-6900K (8C/16T, 3.2GHz, 20MB cache, 140W). AMD procesors uzrādīja labākus rezultātus gan Handbrake video transkodēšanas programmā, gan arī Blender 3D renderēšanas aplikācijā. Arī Battlefield 1 datorspēles tests 4K izšķirtspējā pierādīja, ka FPS, jeb kadru skaits sekundē uz jaunizceptā AMD produkta ir augstāks (pēc šo rindu nolasīšanas var dzirdēt kā geimeri jau atver makus un skaita monētas).
Kopš New Horizon pasākuma ledus CPU industrijā ir būtiski sakustējies. Gandrīz katru dienu IT blogos un portālos tiek atklāti jauni fakti un izteiktas visdažādākās spekulācijas par AMD Ryzen. Arī Intel plāni ar steigu izlaist pāris jaunus, virstaktētus Kaby Lake Core i5 un Core i7 modeļus liek domāt, ka viņi apzinās, ka Ryzen ir spējīgs reāli apdraudēt un atņemt brangu kumosu no pašreizējās 80% CPU tirgus daļas.
Jau šobrīd kļuvis zināms, ka AMD Ryzen procesoru numerācija būs līdzīga Intel Core sērijai, jo tiks piedāvātas 3 dažādu sēriju – Ryzen 7, Ryzen 5 un Ryzen 3 procesori. Taču atšķirībā no Intel, AMD Ryzen piedāvās būtiski labāku tehnisko specifikāciju:
- AMD Ryzen 3 būs pilnvērtīgi 4-core/4-thread procesori ar 8MB kešatmiņu un 65W TDP, kamēr Intel Core i3 saimē figurē vien 2-core/4-thread modeļi ar 4MB kešatmiņu.
- AMD Ryzen 5 procesori būs tiešie konkurenti Intel Core i5 paaudzei. Pēc provizoriskiem datiem Ryzen 5 sērijā būs gan 4-kodolu, gan 6-kodolu modeļi. Visiem Ryzen 5 procesoriem būs ieslēgts SMT (analogs Intel Hyperthreading tehnoloģijai), kas ļauj katram kodolam vienlīdz ātri veikt divas operācijas, pēc savas loģikas darbojoties attiecīgi kā 8 vai 12 kodolu procesoram.
- AMD Ryzen 7, kā jau liecina numurs paredzēti cīņai ar Intel Core i7. Visiem šīs līnijas CPU modeļiem būs 8 fiziski kodoli un ieslēgts SMT (16 threads). Atkarībā no konfigurācijas, TDP svārstīsies no 65W līdz 95W jaudīgākajos modeļos.
Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka pilnībā visi Ryzen procesori būs ar atvērtu reizinātāju – tātad tos varēs virstaktēt (overclock), kas īpaši piesaistīs datorspēļu entuziastus, augstas veiktspējas darba staciju konfiguratorus, kā arī OC sportistus, kas ar procesoru spīdzināšanu nodarbojas sava prieka, slavas un/vai naudas dēļ.
Zemāk neoficiālas tabulas ar modeļiem un potenciālajām cenām.
AMD Ryzen 3 sērijas modeļi
| CPU modelis | Cores/Threads | Bāzes frekvence | Turbo frekvence | L3 kešatmiņa | TDP | Ligzda | Cena |
| Ryzen 3 1200X | 4/4 | 3.4 GHz | 3.8 GHz | 8 MB | 65W | AM4 | ~$149 US |
| Ryzen 3 Pro 1200 | 4/4 | Nav zināms | Nav zināms | 8 MB | 65W | AM4 | ~$139 US |
| Ryzen 3 1100 | 4/4 | 3.2 GHz | 3.5 GHz | 8 MB | 65W | AM4 | ~$129 US |
| Ryzen 3 Pro 1100 | 4/4 | Nav zināms | Nav zināms | 8 MB | 65W | AM4 | ~$119 US |
AMD Ryzen 5 sērijas modeļi
| CPU modelis | Cores/Threads | Bāzes frekvence | Turbo frekvence | L3 kešatmiņa | TDP | Ligzda | Cena |
| Ryzen 5 1600X | 6/12 | 3.3 GHz | 3.7 GHz | 16 MB | 95W-SR3+ | AM4 | ~$259 US |
| Ryzen 5 Pro 1600 | 6/12 | Nav zināms | Nav zināms | 16 MB | 95W | AM4 | ~$249 US |
| Ryzen 5 1500 | 6/12 | 3.2 GHz | 3.5 GHz | 16 MB | 65W | AM4 | ~$229 US |
| Ryzen 5 Pro 1500 | 6/12 | Nav zināms | Nav zināms | 16 MB | 65W | AM4 | ~$219 US |
| Ryzen 5 1400X | 4/8 | 3.5 GHz | 3.9 GHz | 8 MB | 65W | AM4 | ~$199 US |
| Ryzen 5 Pro 1400 | 4/8 | Nav zināms | Nav zināms | 8 MB | 65W | AM4 | ~$185 US |
| Ryzen 5 1300 | 4/8 | 3.2 GHz | 3.5 GHz | 8 MB | 65W | AM4 | ~$175 US |
| Ryzen 5 Pro 1300 | 4/8 | Nav zināms | Nav zināms | 8 MB | 65W | AM4 | ~$165 US |
AMD Ryzen 7 sērijas modeļi
| CPU modelis | Cores/Threads | Bāzes frekvence | Turbo frekvence | L3 kešatmiņa | TDP | Ligzda | Cena |
| Ryzen 7 1800X | 8/16 | 3.6 GHz | 4.0 GHz | 16 MB | 95W-SR3+ | AM4 | ~$499 US |
| Ryzen 7 Pro 1800 | 8/16 | Nav zināms | Nav zināms | 16 MB | 95W | AM4 | ~$449 US |
| Ryzen 7 1700X | 8/16 | 3.4 GHz | 3.8 GHz | 16 MB | 95W-SR3+ | AM4 | ~$389 US |
| Ryzen 7 1700 | 8/16 | Nav zināms | Nav zināms | 16 MB | 65W | AM4 | ~$319 US |
| Ryzen 7 Pro 1700 | 8/16 | 3.0 GHz | 3.7 GHz | 16 MB | 65W | AM4 | ~$299 US |
Kā liecina pāris FutureMark veiktspējas testu datubāzes ieraksti, tad aptuveni 400 ASV dolāru vērtais AMD Ryzen 7 1700X procesors nodrošina teju tikpat augstu veiktspēju kā Intel Broadwell-E platformas jaudīgākais pārstāvis Core i7-6950X, kura cena ir teju 5 reizes augstāka (1800 EUR)! Paaugstinot procesora frekvenci līdz 4.0GHz līmenim Intel flagmanis pat tiek pārspēts.
Līdz ar AMD Ryzen procesoru debiju, klajā tiks laista arī jauna pamatplašu platforma AM4. Pašsaprotami, ka Ryzen daļas nebūs saderīgas ar iepriekšējās paaudzes AM3+ vai vecākas ligzdas platēm. Sākumā AMD piedāvās 3 čipsetu pamatplates – entuziastu klases X370, mainstream klases B350, kā arī budžeta klases A320. Gan X370, gan B350 atbalstīs procesora overclocking opcijas, vienīgā atšķirība starp tām būs PCI-E ligzdu skaits, kas visticamāk nozīmēs to, ka X370 pamatplates atbalstīs SLI un Crossfire videokaršu slēgumu, kamēr B350 šāda atbalsta nebūs, bet budžeta klases A320 plates nenodrošinās arī procesora virstaktēšanu. Visas AM4 pamatplates izmantos DDR4 operatīvo atmiņu, atļaus RAID slēgumus, kā arī nodrošinās USB 3.1 savienojamību un NVMe atbalstu.
Pārdomas
Pēc plaši pieejamās informācijas arvien vairāk kļūst skaidrs, ka AMD beidzot ir izdevies radīt ne tikai jaudīgus, bet arī energoefektīvus procesorus, kuri ir konkurētspējīgi un spēj būt pat pārāki par jaunāko Intel produkciju. Šobrīd zināms, ka oficiāli pārdošanā pirmie Ryzen modeļi nonāks jau no 2017. gada 2. marta. Ir skaidri redzams, ka AMD ir ļoti labas izejas pozīcijas, lai būtiski palielinātu savu tirgus daļu. Ir sajūta, ka tas varētu izdoties, taču ļoti liela nozīme būs tam, cik agresīva būs AMD mārketinga stratēģija un cenu politika. Ja produktu cenas būs provizorisko materiālu līmenī, tad tas vien jau būs gana labs arguments, lai 2017. gadā jaunu spēļu datoru vai kārtīga profesionāļa darba staciju būvētu tieši uz AM4 platformas ar Ryzen procesoru.
Katrā ziņā pašsaprotami ir tas, ka no šiem notikumiem ieguvēji beigu beigās būs gandrīz visi (izņemot Intel, sākumā…), īpaši jau galalietotāji. Konkurence ir atgriezusies, Intel būs spiesti radīt ko jaunu, iespējams pat samazināt cenas jau esošajai produkcijai, lai saglabātu jebkādu interesi pircēju rindās. Laiks rādīs, taču skaidrs ir viens – AMD IR AUGŠĀMCĒLIES (AMD has Ryzen)!