Interneta vidē bieži dzirdēts jautājums – „Ko man uzlabot – grafisko karti vai procesoru?” Protams, viss ir atkarīgs no dzelžu pielietojuma, taču, ja esat datorspēļu fanāts, tad kā varētu noskaidrot, vai tieši procesors ir tā komponente, kura liek datorspēlēm raustīties? – Par to arī šis raksts, mēģināšu ieviest nelielu skaidrību.

Iztēlosimies mūsu spēļu datoru :

•    Centrālais procesors – Intel Celeron E3200 2.4GHz
•    Grafiskā karte – Nvidia GeForce GTX460

Pārējās komponentes šajā gadījumā nebūs būtiski zināt.

Tātad, palaižam spēli, piemēram, Race Driver Grid. Iestatām tādu mazāku ekrāna izšķirtspēju (sāksim ar 800×600), iestatījumus liekam uz maksimumu. Ko darām tālāk? – Sākam spēlēt spēli!

Jau iepriekš minēšu, ka šī pārbaude ir tiem, kuri ir iegādājušies relatīvi jaudīgu grafisko adapteri, lai pārbaudītu, vai gadījumā arī procesoru nevajag mainīt uz jaudīgāku.

Kā tad visam būtu jānotiek? Ja izšķirtspējā 800×600 spēle iet gludi, tas nozīmē tieši to, ka procesors spēj tikt galā ar spēles noslogojumu, ja spēle pie šādiem iestatījumiem raustās, tas nozīmē to, ka procesors ir par vāju.

Ceļot izšķirtspēju uz augšu, jau vairāk tiek izmantota grafiskās kartes jauda. Ar mūsu komplektāciju sanāktu tā, ka, paceļot izšķirtspēju līdz, piemēram, 1680×1050 punktu izšķirtspējai, spēles raustīšanās būtu tieši tāda pati kā 800×600 punktu izšķirtspējā.

Piemēram, ja mēs aizvietojam procesoru ar, ievērojami jaudīgāko, Intel Core i3-540, tad, pie zemās izšķirtspējas, problēmu nebūs, spēles process ritēs gludi, bez aizķeršanās. Ceļot izšķirtspēju uz augšu, piemēram, līdz 1920×1080 varētu sākt just pirmos veiktspējas kritumus, taču šādā gadījumā, vainīga jau būs grafiskā karte.

Ir arī otra metode, kura derēs tiem, kas prot paaugstināt procesora takts frekvenci pamatplates BIOSā.

Iztēlosimies sistēmu :

•    Intel Core i5-760
•    Radeon HD6950

Testēšana notiek sekojoši – atveram spēli, piemēram, GTA 4. Izšķirtspēja, piemēram, 1680×1050, iestatījumi principā uz maksimumu.

P.s. Lai zinātu precīzākus attēla atjaunošanās rezultātus (cik reizes sekundē attēls spēlē spēj atjaunoties (FPS) (cilvēka redzei kā minimums vajadzētu 25FPS)), tad varam monitoringam izmantot tādu utilītu kā Fraps. Ar Fraps mēs vieglāk varēsim vērot, cik tad „gludi” ies mūsu spēles (protams, jo vairāk FPS, jo labāk).

Tātad, ar Fraps vērojam, cik tad FPS tiek attēloti mūsu monitoros. Piemēram, ar standarta procesora frekvenci, rezultāts būs 40FPS, kas ir apmierinoši, taču mēs taču gribam zināt, vai tomēr procesors ir tas, kurš neļauj spēlei iet vēl „gludāk!”

Paceļam procesora takts frekvenci, piemēram, par 300MHz. Skatāmies atkal rezultātus. Ja FPS ir pieauguši, tas nozīmē tikai to, ka grafiskā karte ir pietiekoši jaudīga, taču tā varētu vairāk, ja procesoram būtu augstāka takts frekvence. Šādi mēs varam paaugstināt takts frekvenci tik tālu, kamēr Fraps rezultātā nebūs vairs atšķirības.

Tas arī viss! Veiksmi testēšanā!