Šoreiz mūsu rakstā apskatīsim vairākus veidus kā noskaidrot vai datora komponentes strādā atbilstoši garantijas nosacījumiem, un kā novērst dažādus sīkus defektus vai kļūmes. Bieži vien dažādu defektu novēršanai ir nepieciešamas pāris minūtes.  Mēģināsim apskatīt svarīgākās datora komponentes un iespējamos defektus.

Procesors (CPU)

Gadījumi, kad paši procesori fiziski ir beigti ir ļoti reti, tāpēc vairumā gadījumu pie datora restartēšanās pie slodzes vai pat bez tās ir vainīga procesora pārkaršana. Procesora temperatūru savam datoram varat uzzināt lietojot sekojošas programmas -  Core Temp, kas paredzēta gan Intel, gan AMD procesoriem un Real Temp, kas veidota Intel procesoriem. Optimālās temperatūras procesoriem ir 40-55 grādi bez slodzes un 55-70 pie pilnas procesora noslodzes. Vienkāršs veids kā noslogot procesoru ir lietojot programmu Orthos. Ja temperatūras ir augstākas, tad jāpārbauda vai procesora ventilators nav aizķepis ar putekļiem un vai pats radiators ir kārtīgi piestiprināts un nekustās brīvi. Trešais, par ko būtu jāpārliecinās, ir procesora termopasta, iespējams tā var būs sakaltusi un vairs nenodrošināt tik labu siltuma atdevi uz radiatoru, kā jauna, un ir nepieciešama tās nomaiņa.

Operatīvās atmiņas (RAM)

Bojāti atmiņas moduļi var izraisīt datora sastingšanu strādājot, zilos logus, kā arī vispārēju datora neieslēgšanos. Lai noskaidrotu vai atmiņām ir kļudas iesakām lietot sekojošas programmas. Memtest86+, kura ir jāieraksta diskā un pēc tam jāiebootējas no diska pie datora ieslēgšanas, un MemTest For Windows, kuru var lietot Windows vidē, bet tā tikai notestēs brīvo operatīvo atmiņu. Pirms testēt operatīvās atmiņas pārliecinaties, ka atmiņas strādā pie ražotāja noteiktās takts frekvences, taimingiem un voltāžas. Ja testos uzrādas kļūdas, tas nozīmē, ka atmiņas moduļi ir defektīvi un ir jānomaina.

Cietais disks (HDD)

Cietā diska defekts var izraisīt tādas pašas nepilnības kā RAM. Bet visbiežāk cieto disku defekti izpaužas bad blokos jeb bojātajos disku sektoros. Lai noskanētu disku iesakām izmantot programmu HD Tune, un palaist pilno diska skanēšanu. Ja uzrādās kāds bojātais sektors diskam var veikt garantijas maiņu, bet, ja diskam ir beigusies garantija, var mēģināt salabot šos bad sektorus ar BadFix programmu.

Videokarte (VGA)

Biežākie defekti ir vai nu tekstūru artefakti, kas rodas pie bojātām videokartes operatīvajām atmiņām un pārkaršanas, vai vispārēja datora neieslēgšanās. Videokaršu temperatūras var ļoti atšķirties. Tas ir atkarīgs no to dzesēšanas sistēmas. Aktīvās dzeses videokartēm ar ventilatoru temperatūras varētu būt no 50-95 grādiem, pasīvajām kartēm maksimālā temperatūra var sasniegt pat 120 grādus. Tāpēc iesakām pasīvo karšu īpašniekiem iegādādies papildus korpusa ventilatoru, kas ļoti bieži palīdz videokartes pārkaršanas gadījumā. Lai noskaidrotu kartes temperatūru un stabilitāti pie slodzes iesakām izmantot Furmark programmu un palaist Stability test. Ja programma iet bez aizķeršanās un tekstūru defektiem vismaz 15 minūtes, tad jūsu kartei visdrīzāk nav nekādi defekti, bet ja tomēr parādās kādas nepilnības kartei var veikt garantijas maiņu.

Pārējās komponentes, kā piemēram, mātesplates un barošanas blokus, labāk ieteicams vest uz mūsu servisu, kur diagnostiku veiks mūsu servisa meistari. Ja rodas kādi jautāmi sakarā ar datortehnikas remontu vai komponenšu saderību un uzlabojumiem, droši rakstiet uz epasta adresi serviss@dateks.lv.