<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
		>
<channel>
	<title>Comments on: Īss ieskats DDR2 atmiņu izvēlē</title>
	<atom:link href="http://blog.dateks.lv/2009/09/19/iss-ieskats-ddr2-atminu-izvele/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://blog.dateks.lv/2009/09/19/iss-ieskats-ddr2-atminu-izvele/</link>
	<description>Šis un tas saisībā ar dateks.lv notiekošo</description>
	<lastBuildDate>Tue, 07 Feb 2012 18:55:00 +0000</lastBuildDate>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.2.1</generator>
	<item>
		<title>By: Kasparz</title>
		<link>http://blog.dateks.lv/2009/09/19/iss-ieskats-ddr2-atminu-izvele/comment-page-1/#comment-16</link>
		<dc:creator>Kasparz</dc:creator>
		<pubDate>Sun, 20 Sep 2009 19:56:26 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://blog.dateks.lv/?p=36#comment-16</guid>
		<description>Pārtulkot wiki protams var un tas nesagādā īpašas piepūles, bet nekur neredzu, kādēļ klientam būtu jāpārmaksā par dārgākām atmiņām un ko dos virstaktēšanas potenciāls vai papildus radiators. Galu galā kāpēc ir ielikti tikai sintētiskie testi? Domāju, ka reti kurš ikdienā strādā ar sciencemark vai spēlē sandra bandwidth testus.
Atmiņa nestrādā visstabilāk pie CL5 vai CL550, bet pie tā nominālparamatriem, ko nosaka atmiņas čipu ražotājs. Ja, teiksim Micron D9GMH nominālparametri ir 667MHz/5-5-5-15/1.8v, tačuatmiņas moduļu ražotājs izdomā tos ielikt 1066MHz/5-5-5/2.1v moduļos, tas nozīmē ka atmiņas spēs darboties stabili ar šādiem parametriem, taču tur vairs nav riuna par stabilitāti, bet par brāķa % pēc ilgāka darbības laika. Tie, kas pērk virstaktēšanai paredzētas atmiņas zin, kādēļ to dara, ikdienas cilvēkam nekas tāds NAV nepieciešams un tādi produkti tikai sagādās problēmas. Galu galā DDR2 nu noteikti nav tas produkts par ko uztraukties, ja DDR3 ir praktiski tādās pat cenās pieejams.</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Pārtulkot wiki protams var un tas nesagādā īpašas piepūles, bet nekur neredzu, kādēļ klientam būtu jāpārmaksā par dārgākām atmiņām un ko dos virstaktēšanas potenciāls vai papildus radiators. Galu galā kāpēc ir ielikti tikai sintētiskie testi? Domāju, ka reti kurš ikdienā strādā ar sciencemark vai spēlē sandra bandwidth testus.<br />
Atmiņa nestrādā visstabilāk pie CL5 vai CL550, bet pie tā nominālparamatriem, ko nosaka atmiņas čipu ražotājs. Ja, teiksim Micron D9GMH nominālparametri ir 667MHz/5-5-5-15/1.8v, tačuatmiņas moduļu ražotājs izdomā tos ielikt 1066MHz/5-5-5/2.1v moduļos, tas nozīmē ka atmiņas spēs darboties stabili ar šādiem parametriem, taču tur vairs nav riuna par stabilitāti, bet par brāķa % pēc ilgāka darbības laika. Tie, kas pērk virstaktēšanai paredzētas atmiņas zin, kādēļ to dara, ikdienas cilvēkam nekas tāds NAV nepieciešams un tādi produkti tikai sagādās problēmas. Galu galā DDR2 nu noteikti nav tas produkts par ko uztraukties, ja DDR3 ir praktiski tādās pat cenās pieejams.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>By: Izliecies</title>
		<link>http://blog.dateks.lv/2009/09/19/iss-ieskats-ddr2-atminu-izvele/comment-page-1/#comment-15</link>
		<dc:creator>Izliecies</dc:creator>
		<pubDate>Sun, 20 Sep 2009 09:35:31 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://blog.dateks.lv/?p=36#comment-15</guid>
		<description>Es domāju, ka Kingston HyperX arī der OC.</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Es domāju, ka Kingston HyperX arī der OC.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
</channel>
</rss>

